Lai gan par obligāto veselības apdrošināšanu runāts jau ļoti sen, arī tagad, kad tā ir gandrīz visu prioritāte, nav skaidrības par to, kā modelis varētu izskatīties. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš amatu plānojis saglabāt arī jaunajā valdībā, atzīst, ka modeļa aprišu vēl nav, jo izveidotā darba grupa vēl nav sākusi strādāt. Tas arī nenotiks, kamēr nebūs izveidota jaunā valdība. Jau tagad gan ir skaidrs, ka obligāto apdrošināšanu nenodotu privāto uzņēmēju rokās. Tā būtu valsts. Intervijā Latvijas Televīzijai ministrs paudis, ka ir divas iespējas: var ticēt, ka nākamos piecus gadus aptuveni 100-120 miljonu eiro būs iespējams novirzīt veselībai, vai arī valstī ir jāpārskata nodokļu sistēma un jāiet cits ceļš - jāievieš princips, ka maksā strādājošie veselie jeb būtībā jāievieš jauns nodoklis. Sistēma varētu būt jaukta. Daļa finansējuma nāktu no sociālā budžeta - ne vairāk par 100 miljoniem, un par to runājusi arī aizejošās valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) un pašreizējais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, bet daļa - no citiem avotiem. Plašāku ministra idejas izklāstu gan vairāku dienu laikā tā arī neizdevās iegūt.
Arī par termiņiem pagaidām vien zināms, ka līdz šā gada 1. jūnijam atbildīgajām ministrijām jāsagatavo priekšlikumi veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanai. Savukārt līdz 1. jūlijam Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums, Dienai stāsta VM pārstāvis Oskars Šneiders. Pēc ziņojuma izskatīšanas arī varētu beidzot būt skaidrība par to, kā modelis varētu izskatīties. Paredzēts, ka jauno sistēmu pakāpeniski varētu sākt ieviest, sākot ar 2017. gadu. To iepriekš kā termiņu, kad jaunajam modelim būtu jāsāk strādāt, minējusi arī Straujuma.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība) uzskata, ka darba vairs nemaz nav tik daudz - 70-75% no tā jau esot izdarīts. Jautājums esot tikai par to, kad lietas sāks virzīties uz priekšu. Tomēr, lai gan deputāts ir darba grupas sastāvā, arī viņam nav zināms, kad pirmā tikšanās varētu notikt. Ražuks Dienai atzīmē, ka izstrādātais likums jau iepriekš Saeimā nonāca gandrīz līdz 2. lasījumam, taču trūcis politiskās gribas un bijuši pārāk lieli iebildumi no nozares. Lielākie strīdi bijuši, vai apdrošināšanu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai sociālajām iemaksām. Pēc Ražuka domām, diskusijas par to ir jāizbeidz un jārunā par sociālo nodokli. Iebildumi no nozares gan būšot, bet tāpēc vairāk tiks iesaistītas pacientu organizācijas, kas aizstāvētu sabiedrības intereses. Ja darbs valdībā nenotiks, Ražuks ir apņēmies to organizēt Saeimas līmenī.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Bez aprisēm, bet prioritāte lasiet trešdienas, 10.februāra, laikrakstā Diena!