VARAM piedāvājums, par kuru līdz rudenim turpināsies diskusijas visā Latvijā, paredz republikas pilsētas statusu atstāt tikai Rīgai un Jūrmalai, bet pārējās republikas pilsētas – Liepāju, Ventspili, Jelgavu, Valmieru, Jēkabpili, Rēzekni un Daugavpili – apvienot ar apkārtējiem novadiem. Ministrija norāda, ka tas neietekmētu šo pilsētu nacionālās nozīmes attīstības centra statusu, kas tām ir noteikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Līdz ar to netiktu ietekmēta arī politikas veidošana attiecībā uz šiem centriem. Apgalvojumu apšauba vairāki pilsētu mēri, uzsverot, ka būtu apdraudēta pilsētu iespēja apgūt Eiropas naudu.
Bez pamatojuma
Iepriekšējās reformas veicējs Edgars Zalāns apgalvo, ka jau tolaik no republikas pilsētām bija liela pretestība apvienot tās ar novadiem. Vairāki pieredzējuši politiķi Dienai gan uzsver – šī ir pirmā reize, kad tas tiek piedāvāts. 2009. gadā statusu ieguva arī Valmiera un Jēkabpils, kas vairs neizpilda likumā noteikto iedzīvotāju skaita kritēriju. Vēsturiski septiņu republikas pilsētu pašvaldības nav bijušas nedz teritoriāli, nedz administratīvi saistītas ar apkārtējiem rajoniem, taču to administratīvie centri atrodas republikas pilsētās.
"Tendences citās valstīs parāda, ka lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrāda pilsētreģioni. To attīstības centros esošais potenciāls (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un mērķtiecīgs darbs privāto investīciju piesaistei var nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību," ieceri apvienot pilsētas ar apkārtējiem novadiem pamato VARAM. Tā kā arī pilsētās iedzīvotāju skaits ir samazinājies, ministrija secina, ka "pilsētu kā atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga".
Vissarežģītāk būtu Liepājai, jo tai paredzēts pievienot astoņus novadus. Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA) šādu scenāriju nevēlas, pilsētai ir svarīgi saglabāt savu statusu. "Ministrijas ziņojumā ir noteikti vispārīgi mērķi bez reālas ietekmes. Nav skaidrs, kas uzlabosies, nav nekādu pamatojumu. (..) Kāpēc tikai divas pilsētas saglabā republikas pilsētas statusu?" kritiski izsakās Vilnītis.
Apvienojoties tikšot apdraudēta iespēja apgūt Eiropas fondu līdzekļus, nav skaidrs, kas notiks ar ilgtermiņa saistību izpildi un pašvaldību izlīdzināšanas fonda iemaksām,
kā arī pastāv izsaimniekošanas risks, pārrakstot tik daudz novadu kustamo mantu.
"Liepāja nav pret reformu, bet šādā tempā dzīt cauri – kļūdīsimies, un tas izmaksās dārgi," ir pārliecināts Vilnītis.
Reforma jāveic divos posmos, pirmajā neaiztiekot republikas pilsētas, bet otrajā – tām pievienojot novadu. Liepāja rosinās kopā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) izstrādāt jaunu pašvaldību likumu un atsevišķu Latvijas galvaspilsētas likumu, jo Rīga esot jāvērtē atsevišķi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 23. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
>:-)
Reksis
Cūks pie siles