Kā vērtējat nākamā gada valsts budžetu? Vai finansējuma pietiks, lai izpildītu visas pašvaldībām uzticētās funkcijas?
Šodien (saruna notiek 6. oktobrī – red.) notika Latvijas Pašvaldību savienības domes sēde, kurā pilnvarojām priekšsēdētāju parakstīt vienošanās protokolu ar valdību. Ir pozīcijas, kur ir panākta vienošanās; ir – kur nav. Skatoties no valsts kopējām interesēm, manuprāt, ir rasts normāls risinājums. Ir plānots iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums – par 6%, kas palīdzēs īstenot pašvaldībām uzticētās funkcijas.
Kopš 2021. gada, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), apvienojoties astoņām pašvaldībām, tika izveidots Valmieras novads, esam ļoti piestrādājuši pie dažādu jomu efektivizācijas. Iepriekšējos četros gados budžeta pieaugums bija 12,7%, tajā pašā laikā inflācija kāpusi par 30%, plus vēl visas pārējās lietas. Skaidrs, ka bez taupības pasākumiem iztikt nevarējām. Piemēram, administratīvo izmaksu, kas ir virs 4% no visa budžeta, ziņā starp pašvaldībām esam saraksta lejasgalā. Par laimi, mums apvienošanās sākumā bija arī uzkrājums – tauciņi, kas ļāva nesavilkt jostu pārāk cieši. Tiesa, tie tagad jau ir noēsti. Līdz 2022. gadam trešo daļu budžeta likām investīcijās, tagad tie ir 7%. Iepriekš ieguldītais patlaban ļauj mums labi dzīvot un pildīt visas noteiktās funkcijas. Ir jau, protams, ko gribētos vairāk, un tas attiecas pirmām kārtām uz ceļu infrastruktūru.
Tā jau laikam ne tikai jūsu vadītajā pašvaldībā ir sāpīga lieta.
Tā ir ļoti sāpīga lieta. Kopš 2008. gada pašvaldības autoceļu fonds nav mainījies. Tajā pašā laikā izmaksas ir ļoti mainījušās. Mūsu novads saņem gadā 1,6 miljonus eiro, bet mūsu pārziņā ir 1150 kilometru. Ko par šo naudu var izdarīt? Lāpāmies, kā varam – liekam gan no sava budžeta klāt, gan meklējam dažādu fondu atbalstu. Tas mums ļāvis ik gadu ieguldīt vismaz 7 miljonus eiro autoceļu remontos.
Šogad un nākamgad pluss ir tāds, ka ir pieejama tranzītielu programma. Tiesa, tie ir 7 miljoni eiro uz visu Latviju, un tomēr tas ir atspaids pašvaldībām. Mums, piemēram, Strenčos un Rūjienā tranzītielas ir pašvaldības īpašumā un šīs programmas finansējums ļāva tās sakārtot. Valsts pārziņā ir 900 kilometru ceļu mūsu novadā, un tie arī līdz ar finansējuma samazinājumu arvien mazāk tiek kopti.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdē savu vērtējumu par situāciju pēc ATR sniegs Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Kā jūs skatāties uz šo reformu attiecībā uz Valmieras novadu?
Es personīgi biju ATR atbalstītājs un tāds joprojām esmu. Lai gan līdz ar paplašināšanos esam ieguvuši ļoti daudz problēmu. Ieņēmumu starpība 2021. gadā Valmierai un novada ziemeļpusei bija divarpus reizes, līdz ar to arī budžeti tur bija krietni mazāki un mazākas arī iespējas. Redzam, ka bija pašvaldības, kur lielāka uzmanība bij
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60