Jūs noteikti gaidāt, ka es jautāšu, kā Jaunā Vienotība tiktāl aizspēlējās – līdz sava premjera demisijai, bet es sākšu citādāk – ko Jaunā Vienotība zaudē un ko iegūst no tā, ka Kariņš ir atkāpies?
Iegūst – iespēju atkal kārtējā ciklā veikt paaudžu nomaiņu, veikt publisko līderu, jauno premjera kandidātu audzēšanu un tādā veidā nākamajās Saeimas vēlēšanās jau, prognozējot tomēr lejup ejošu politisko ciklu un publisko novērtējumu, tagad trīs gados iedot sev laiku atjaunoties, pārgrupēties, izvirzīt jaunus līderus, ļaut viņiem publiskajā telpā parādīties. Ko zaudē? Neapšaubāmi šie ir ļoti lieli riski. Mēs esam gājuši šim cauri Vienotības izskatā laikam divas reizes un Jaunā laika izskatā arī divas reizes, tā ka tādā ziņā, protams, mums ir liela pieredze, no iekšpuses to visu redzot, un pārvarēt šāda veida politiskos slidkalniņus nav viegls uzdevums. Kā zināms, reti kura no lielajām politiskajām partijām, kas vispār ir pie varas, ir to spējusi pārvarēt.
Citiem vārdiem, ja es jums tagad jautātu, vai Jaunā Vienotība var atļauties paņemt pauzi, parotaļāties ar ideju, lai tagad pamēģina kāds cits, jūs atbildētu, ka nevar vis atļauties, ka ir jātur vara rokās un jānominē premjera kandidāts, kam izdosies sastādīt valdību?
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 16. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!