2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.
Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka atšķirīgās attīstības tendences ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur izaugsme bija kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,7% un samazinājums grants un smilts karjeru izstrādē par 8,9%, radīja kopējo samazinājumu par 0,5%.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka regulārs ilggadīgs pozitīvs ieguldījums kopējās ekonomikas attīstībā bija apstrādes rūpniecībai, kurā izaugsme pagājušajā gadā bija par 2,7%. Pieaugumu uzrādīja 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm.
Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs bija kritums, tostarp koksnes un koka izstrādājumu ražošanā produkcijas izlaide samazinājās par 1%, bet pārtikas produktu ražošanā - par 1,6%. Pozitīva darbība bija elektrisko iekārtu ražošanā, kurā bija pieaugums par 8,6%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - pieaugums par 5,3%, mēbeļu ražošanā - pieaugums par 0,7%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - pieaugums par 0,5%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apmēri pagājušajā gadā samazinājās par 14,3%, tostarp būtiski samazinājumi bija visās apakšnozarēs.
Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 11,3%, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs visos četros gada ceturkšņos. Ēku būvniecības apmēri gada laikā samazinājās par 9,8%, bet inženierbūvniecības apmēri - par 13,1%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 8,5%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 17,3%, bet pārējā inženierbūvniecība - par 36,4%. Specializēto būvdarbu apmēri gada laikā saruka par 11,3%, tostarp ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā bija kritums par 26,9%, elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās - par 7,8%, būvdarbu pabeigšanas darbos - par 18%, bet citos specializētajos būvdarbos - par 7,8%.
Mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā bija kāpums par 4,3%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 6,5%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecībā - par 0,5%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 10,1%, bet vairumtirdzniecībā bija samazinājums par 18,7%.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 2,3% veicināja uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmēru pieaugums par 3,5% un apmēri kāpums darbībās ūdens transporta jomā par 17,1%. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transportā - par 2,8%, kā arī pasta un kurjeru darbībās - par 6,2%.
2021.gadā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanas nolūkos ieviesto ierobežojumu atcelšana ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares darbības rezultātus, uzrādot pieaugumu par 57,5%, turklāt šāds pieaugums konstatēts abās apakšnozarēs - gan izmitināšanas, gan ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā.
Būtiskāko ieguldījumu (0,7 procentpunkti) kopējās pievienotās vērtības pieaugumā 2022.gadā deva informācijas un komunikāciju nozares attīstība, kurā pieaugums bija par 14%, tostarp izaugsme bija lielākajās apakšnozarēs - telekomunikāciju pakalpojumos par 17,3%, datorprogrammēšanā un konsultēšanā par 14,4% un informācijas pakalpojumu sniegšanā par 8,7%.
2022.gadā finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 3,1% apmērā noteica finanšu pakalpojumu apakšnozare un apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas apakšnozare, kurās kritums bija attiecīgi par 9,3% un 7,5%. Savukārt finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās bija pieaugums par 26,1%, kuru nodrošināja citas finanšu pakalpojumus papildinošās darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, operācijas ar vērtspapīriem un apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares pieaugumu par 13,1% veicināja izaugsme juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 22,9%, centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 15,1%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu pieaugums par 30,4% un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanas apmēru kāpums par 12,9%.
Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze, kur sniegto pakalpojumu apmērs samazinājās par 2,6%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares pieaugumu par 25,7% veicināja pozitīva attīstība visās apakšnozarēs. Būtiskākais pieaugums bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apakšnozarei - par 78,3%. Pozitīva attīstība bija arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā - par 31,9%, darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu - par 35,5%, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos - par 7,3%, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā - par 15,2% un biroju administratīvajās darbībās - par 17%.
Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība, pēc dažāda veida epidemioloģisko prasību atcelšanas, pērn veicināja nozares pieaugumu par 26,6%. Būtiskākais pieaugums konstatēts azartspēļu un derību apakšnozarē - par 60,6% un radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās - par 21,2%.
Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2022.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 8%.
Statistikas pārvaldē skaidro, ka pagājušā gada pirmajā ceturksnī turpinājās ar Covid-19 izplatības mazināšanu saistītie ierobežojumi, kas pamazām tika atcelti un pārējos gada ceturkšņos ekonomisko aktivitāti vairs neietekmēja. Tas sekmēja izdevumu pieaugumu tādās mājsaimniecību patēriņa grupās kā atpūta un kultūra - par 37,1% un restorāni un viesnīcas - par 40,3%. Savukārt par 2,6% pieauga mājsaimniecību izdevumi transportam, tostarp sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegādei un ekspluatācijai.
Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem pagājušajā gadā auguši par 0,2%. Strauji augošās cenas energoresursiem ir mudinājušas mājsaimniecības taupīt un ar mājokli saistītie izdevumi (mājokļa īre, uzturēšana un remonts, ūdensapgāde, elektroenerģija, gāze un cietais kurināmais) ir samazinājušies par 6,9%. Samazinājumu ietekmēja arī siltāki laika apstākļi apkures sezonas sākumā.
Valdības galapatēriņa izdevumi pagājušajā gadā palielinājušies par 2,8%.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā pērn auguši par 0,7%. Mājokļos, citās ēkās un būvēs investīcijas samazinājušās par 11%, mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos - palielinājušās par 9%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības) pieauguši par 21,2%.
Preču un pakalpojumu eksporta apmēri 2022.gadā palielinājušies par 9,1%, tostarp preču eksporta - par 5,6% un pakalpojumu eksporta - par 20%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas. 2022.gadā auga transporta pakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), kā arī datorpakalpojumu eksports.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pērn pieaudzis par 11,6%, tostarp preču imports audzis par 9,8%, bet pakalpojumu imports - par 21%. Galvenokārt importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas. Būtiski palielinājies transporta pakalpojumu, datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports.
Produktu nodokļu (galvenokārt, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2022.gadā samazinājies par 0,2%.
2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11,5%, tostarp kopējā darba alga auga par 11,2%, bet darba devēju sociālās iemaksas -par 12,7%.
Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums bija mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā - par 18,8%, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 17,5% un profesionālo, zinātnisko, tehnisko pakalpojumu un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozaru grupā - par 16,6%. Darbinieku atalgojuma kopsumma pakalpojumu nozarēs kopumā bija par 13,2% lielāka nekā 2021.gadā.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums pērn palielinājies par 20,1%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 24,8%.
Jau vēstīts, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieauga par 4,1%, bet vēl gadu iepriekš - 2020.gadā - Latvijas ekonomikā bija kritums par 2,2%.