Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz samitu Velsā, piektdien apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot "īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā", paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Vienlaikus NATO apstiprinājusi savu spēku "pastāvīgu" klātbūtni alianses austrumu dalībvalstu teritorijā. Tā tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību, norādīja Rasmusens.
Viņš uzsvēra, ka alianses Rīcības gatavības plāns došot Krievijai nepārprotamu apliecinājumu, ka "NATO aizsargā visus sabiedrotos jebkurā laikā".
Galkins skaidroja, ka patlaban ir tikai NATO alianses dalībvalstu līderu konceptuāls lēmums, līdz ar to ir pāragri runāt par spēku lielumu, sastāvu un izvietojumu. NATO līderi gan vienojušies, ka alianses kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanai katrā Baltijas valstī un Polijā tiks izveidoti pastāvīgi alianses komandvadības elementi jeb štābi. Latvijas speciālisti ir gatavi iesaistīties štābā, taču par niansēm pagaidām vēl esot pāragri runāt.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) paziņojumā presei pauž gandarījumu, ka Velsas samitā NATO dalībvalstis ir apstiprinājušas lēmumu par alianses reaģēšanas plānu, kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt NATO gatavību reaģēt krīzes situācijās.
"Latvijai ir būtiski, ka NATO valstu un valdību vadītāji Velsā vienprātīgi nolēmuši, ka jau esošā sabiedroto klātbūtne mūsu reģionā tiks pastiprināta ar jauniem sabiedroto militāro struktūru elementiem. Šāda Alianses vienota pozīcija vēlreiz apstiprina mūsu kopīgo izpratni par notikušajām izmaiņām drošības vidē. Tas ir stingrs apliecinājums mūsu kopīgām vērtībām, kas vieno visas 28 dalībvalstis un ir stūrakmens mūsu spēkam novērst un atvairīt jebkuru apdraudējumu," norāda Vējonis.
Velsas samitā NATO valstu un valdību vadītāji, apstiprinot alianses reaģēšanas plānu, vienojās par virkni pasākumu, kas sekmēs turpmāku alianses spēju attīstību un palīdzēs reaģēt uz mainīgo drošības vidi. Panāktā vienošanās paredz alianses militārajām struktūrām noteikt to, kādā veidā ir pastiprināma esošā sabiedroto klātbūtne katrā no pierobežas valstīm. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.
Panākta arī vienošanās par NATO ātrās reaģēšanas spēku efektivitātes paaugstināšanu un ļoti augstas kaujas gatavības spēku izveidošanu, kas savlaicīgi spētu reaģēt uz potenciālu krīzi un varētu tikt izvērsti ļoti īsā laikā ar vienkāršotu procedūru.
Samita lēmums būtiski maina līdzšinējo alianses izpratni par nepieciešamo reakciju uz iespējamo apdraudējumu, un tas pilnībā atbilst Latvijas izpratnei par piemērotākajiem aizsardzības soļiem. Vienlaicīgi šāds lēmums un dalībvalstu izrādītā solidaritāte uzliek Latvijai lielu atbildību nodrošināt Latvijā izvietotajiem spēkiem nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, ieskaitot infrastruktūru un apmācību iespējas, norāda aizsardzības ministrs.