Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 28. februāris
Skaidrīte, Justs, Skaidra

Latgaliešu valodu mācīs 46 skolās

Latgaliešu rakstu valodas apguvei atvēlēs 130 000 eiro no interešu izglītības naudas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo summu no nākamā gada 1. janvāra novirzīs 46 Latgales reģiona izglītības iestādēm, kas pieteikušās uz šo interešu izglītībai paredzēto finansējumu. To drīkstēs izmantot tikai šim mērķim, nevis, piemēram, korim, robotikai vai kādam citam pulciņam. Šim pusgadam nauda gan nav piešķirta, tāpēc tiek rosināts to atvēlēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Mērķēts atbalsts

Jautājums par latgaliešu rakstu valodas mācīšanu un tam vajadzīgo finansējumu jau vairākkārt skatīts Saeimā, jo Latvijas valsts mežu finansētais projekts, kurā bija iesaistījušās ap 20 skolām, ir beidzies. Nu IZM Latgales apakškomisijā varēja pavēstīt, ka nauda šim mērķim būs. Tiesa, nevis no 1. septembra, bet nākamā gada 1. janvāra – no interešu izglītībai paredzētajiem līdzekļiem. Ir arī atrasti avoti, no kurienes tos paņemt: viens no tiem – no Latviešu valodas aģentūrai pieprasītās naudas latviešu valodas stiprināšanai, otrs – no pedagogu pilnveidei paredzētā atbalsta. Šobrīd nav atbildes, vai un kad tam būs pastāvīgs finansējums, atzina IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV), kura ir gatava uzņemties šā jautājuma koordināciju ministrijas līmenī, taču arī tas būs mērķēts – to skolu direktori nedrīkstēs izmantot nekam citam. Tāds noteikums iestrādāts, jo iepriekš pieredzēts, ka nauda galu galā aiziet citu pulciņu finansēšanai. Lai pārliecinātos, kā sokas šī priekšmeta ieviešana, IZM pirmos mēnešus rūpīgi sekos līdzi, kas notiek šajās 46 skolās. Ja pieprasījums būs lielāks, ministrija domās par plašāku atbalstu, iespējams, kopumā visam Latgales reģionam.

Nav skaidrs turpinājums

Vairāki klātesošie mudināja rast finansējumu šim pusgadam, lai nerastos pārrāvums mācību saturā. To varētu atvēlēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. IZM gan bija visai skeptiska – lai gan par to nav runāts ar Finanšu ministriju, diez vai to piešķirs šim mērķim. Jautāta, vai ir izstrādāts skaidrs rīcības plāns latgaliešu valodas stiprināšanai, S. Reinberga norādīja, ka jāsagaida jaunā valdība, jāveido darba grupa, kurā būtu iesaistītas arī citas atbildīgās puses, arī Kultūras ministrija, un soli pa solim jāiet uz priekšu.

Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas vadītāja Veronika Dundure atzinīgi novērtēja ziņu par piešķirto finansējumu, taču viņu neapmierina virzība "soli pa solim": "Mēs jau 30 gadu mīdāmies uz vietas, un tikai tagad vezums beidzot ir izkustējies. Tomēr nav skaidrs, vai un kā būs tālāk. Vai finansējums būs regulārs vai epizodisks, kā tas noticis līdz šim?" Tas, ka finansējums ir mērķēts, ir labi, jo, apzvanot vairākas Latgales reģiona pašvaldības un skolas, aina veidojas neviendabīga. Ir novadi, kā Ludzas novads, kuros visas skolas ir gatavas mācīt latgaliešu rakstu valodu, bet citviet izskanējis viedoklis – ja varēs izmantot šo naudu kam citam, tad to ieguldīs skolas spēcīgāko pulciņu atbalstam. V. Dunduri dara bažīgu arī tas, ka nesen viņa saņēmusi zvanu no Valsts izglītības satura centra, kurā apšaubīts iepriekšējā projekta pienesums. Vai tas nenozīmē, ka finansējums nav tik drošs, kā IZM apgalvo? S. Reinberga kliedēja šīs bažas – 130 000 eiro būs.

Likums jāievēro

Deputāte Anna Rancāne (JV) mudināja skatīties uz visu plašāk – vēsturisko zemju kontekstā. Latviešu valodas un literatūras programmas skolās jāpapildina tā, lai tajās tiktu ietverta latgaliešu un lībiešu valodas rakstu pamatu apguve un lai vismaz dotu ieskatu arī citu reģionu skolēniem.

Aizejošās valdības kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits atgādināja, ka jāskatās nevis vēsturisko zemju likuma virzienā, bet jāatver 1999. gadā pieņemtais Valsts valodas likums, kurā skaidri un gaiši uzrakstīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Labi, ka beidzot šis process ir sācies, bet viņam gribētos, lai darbs nenotiktu reaktīvi, kā tas bijis līdz šim, bet proaktīvi un latgaliešu valodas apguvi nodrošinātu un īstenotu valsts līmeņa izglītības saturā. 

Latgales vēsturiskās zemes sabiedrības pārstāvis Dainis Mjartāns piebilda, ka jābeidz par šo jautājumu runāt, skatoties no Latgales plānošanas reģiona rakursa, – vēsturisko zemju likumā ir skaidri definēts, kura ir Latgales kultūrvēsturiskā teritorija. Finansējumam, lai apgūtu rakstu valodu, jābūt pieejamam visām skolām šajā teritorijā. Arī Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns bija kritisks: šis pirmais solis ir pārāk mazs, lai latgaliešu valodu attīstītu un aizsargātu, kā to paredz likums. Katrā skolā Latgalē jāmāca latgaliešu valoda. Citos Latvijas reģionos tā jāpiedāvā kā interešu izglītības sastāvdaļa, jo latgalieši nedzīvo tikai Latgalē. To, ka tas ir aktuāli, pierāda ikgadējais skatuves runas konkurss Vuolyudzāni, kurā šogad piedalījās bērni no Tukuma novada.

Arī eksministre, Latgales kongresa 2022 organizatoru pārstāve Ilga Šuplinska uzsvēra, ka jau iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos pēc kārtas nolemts, ka tiek atbalstīta latgaliešu valoda skolās – tai tur jābūt obligāti, un ne par kādu interešu izglītību nevar būt runa.

 

Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šogad notiks pāreja uz divu veidu cietumu sistēmu

Valdība šodien lēma atbalstīt grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu un citas izmaiņas brīvības atņemšanas soda izpildes regulējumā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas