Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Svešvalodu apguve
Skolas krievu valodas vietā varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu
Skolas krievu valodas vietā kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt vācu, franču un spāņu valodu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktā aptauja.
Ātrs risinājums nav paredzams
Aizvietot krievu valodas apguvi ar kādu no ES valodām apgrūtina skolotāju trūkums.
IZM: Otrajai svešvalodai vispārējā izglītībā jābūt kādai no Eiropas Savienības valodām
Plānots, ka no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otrā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Šīs izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
Arī asam, ātram prātam
Jebkuras svešvalodu zināšanas paver plašākas karjeras iespējas un ļauj sazināties ar cilvēkiem no citām pasaules vietām. Taču valodu apguve var sniegt arī virkni citu ieguvumu, norāda valodu centra Berlitz speciālisti.
Svešvalodas kursa metamorfozes
Aptuveni 90% vidusskolēnu izteikuši vēlmi no 2022. gada 1. septembra 12. klasē apgūt padziļināto svešvalodu kursu, un vairākums Latvijas skolu uz šo vēlmi ir atsaukušās, iekļaujot šo mācību priekšmetu savos izvēļu grozos. Svešvalodu skolotāji, iepazīstoties ar projekta Skola 2030 izstrādāto programmas paraugu, ir neizpratnē par "vienvirziena kursu", kurš fokusējas uz noteiktām kompetencēm un prasmēm, aizmirstot vai pametot novārtā citas. Viņuprāt, jaunie akcenti vairāk uzrunās filoloģiski orientētus skolēnus, tāpēc programma būtu vairāk piemērota fakultatīvajām nodarbībām.
Esam naski uz svešām mēlēm
"Zināt svešvalodas šodien ir vienkārši pragmatiska nepieciešamība," ir pārliecināts Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vismaz saskaņā ar statistiku apmierināt šo pragmatisko nepieciešamību mums izdodas visai labi, proti, 95% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu.
CSP: Latvijas pieaugušie trešie čaklākie valodu apguvē ES
Pārliecinoši lielākā daļa jeb 85% skolēnu no 1. līdz 12.klasei mācās svešvalodas, visbiežāk angļu, krievu, vācu un franču valodas. Savukārt pieaugušo svešvalodu prasmju ziņā Latvija ierindojas trijniekā Eiropas Savienībā (ES) tūdaļ aiz Luksemburgas un Lietuvas, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati.
Oliņa: Jo agrāk bērnam sāk mācīt svešvalodas, jo veiksmīgāks rezultāts
Jo agrāk bērnam sāk mācīt svešvalodas, jo veiksmīgāks rezultāts un līdz ar to arī ieguldītais resurss sniedz lielāku atdevi, portālam Diena.lv sacīja programmas _Iespējamā misija _attīstības vadītāja Zane Oliņa.