Algas kāpj un augs arī turpmāk

Jau vairākus gadus vērojama tendence, kad kopējais darba samaksas pieauguma temps apsteidz ekonomisko izaugsmi. Atsevišķi ekonomisti un uzņēmēji ceļ trauksmi, jo izmaksāts tiekot vairāk nekā papildus nopelnīts, tomēr šis jautājums ir visai diskutabls, ja uz situāciju paraugās, skatoties uz visai zemo darba samaksas bāzi un aizvien lielo zemu atalgoto darbinieku īpatsvaru. Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus apsekojums liecina, ka vēl aizvien vairāk nekā 40% strādājošo neto darba samaksa nepārsniedz 450 eiro, turklāt šā gada pirmajā ceturksnī 21,4% strādājošo strādāja par minimālās darba samaksas tiesu vai pat zemāku atalgojumu. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz diezgan straujo statistikā fiksēto vidējās darba samaksas pieauguma tempu (pirmajā ceturksnī gada izteiksmē vidējā bruto alga palielinājās par 7,2% līdz 886 eiro), algu līmenim vēl ir, kur augt. Tiesa, jāņem vērā tas, ka gan uzņēmēji, gan strādājošie aizvien vairāk būs spiesti domāt par produktivitātes kāpumu.

Raksturojot situāciju Latvijas darba tirgū, kompānijas Fontes vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča zina teikt, ka šobrīd ir vairāki apstākļi, kuri algu pieaugumu veicina. "Saistībā ar jaunu ES regulu ieviešanu parādās amati, kuri agrāk nebija nepieciešami, piemēram, šobrīd saistībā ar to, ka nākamgad stāsies spēkā likums par fizisko personu datu aizsardzību, ļoti daudzos uzņēmumos tiek izveidots amats, kas par šo jautājumu atbildēs. Tāpat turpina augt pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem, biznesa analītiķiem, finanšu kontrolieriem un efektivitātes speciālistiem," situāciju raksturo darba tirgus eksperte. 

A. Praņēviča piebilst, ka IT nozare vēl aizvien turpina piedzīvot strauju atalgojuma palielināšanos. Tāpat atalgojuma pieauguma augšgalā ir finanšu nozare, kas lielākoties saistīts ar finanšu tehnoloģiju jeb FinTech uzņēmumu attīstību un stingrākām regulācijām. Eksperte zina teikt, ka lielu spiedienu uz darba algām izjūt uzņēmumi, kuri nodarbina mazkvalificētu darbaspēku. Šobrīd tirgū jau esot izjūtams mazkvalificētu darbinieku trūkums, un organizācijas ne tikai ceļ atalgojumu, bet raugās arī pēc papildu risinājumiem – robotizācija, darbinieku ievešana no ārzemēm un papildu labumu nodrošināšana darbiniekiem no attālākiem reģioniem. Tāpēc arī mazkvalificētu darbinieku atalgojumam šogad varētu būt straujāks pieaugums, lielākoties tāpēc, ka šos darbiniekus tirgū šobrīd grūti atrast.

Līdzīgs skatījums attiecībā uz darba samaksas ziņā straujāk augošajiem ekonomikas sektoriem ir kompānijas Coface Latvia direktoram Arnim Blūmfeldam. Viņaprāt, nozares, kurās atalgojums var būtiski pieaugt, ir finanšu joma, IT un ātras aprites patēriņa preču jeb FMCG sektors. "Tāpat algu kāpums paredzams ražojošajos uzņēmumos, kuri produkciju eksportē, kā arī sabiedriskajā sektorā – īpaši pašvaldībās, ņemot vērā, ka pēc pašvaldību vēlēšanām daudzviet vietvara saglabāsies esošajā sastāvā. Lai gan nākamajā gadā notiks Saeimas vēlēšanas, kas varas partijām var likt ar šo soli vēl nogaidīt, tomēr arī šāds scenārijs pastāv," spriež Blūmfelds.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu daudzos uzņēmumos darba samaksas pieauguma temps būtiski nemainīsies. "Tie varētu būt tie paši 3–4%, kas iepriekšējā gadā. Uzņēmumi vēl aizvien ir samērā piesardzīgi attiecībā uz darba samaksas kāpināšanu,» uzskata kompānijas Korn Ferry Hay Group atalgojuma pētījumu vadītāja Latvijā Līga Rode.

Visu rakstu lasiet otrdienas, 13. jūnija, avīzē Diena!