Pagājušajā nedēļā savā blogā SVF vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs rakstīja, ka Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties, ja Eiropā nenotiks sabrukums, piebilstot, ka Latvijā ir sajūtams optimisms - sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.parlamenta vēlēšanas Francijā un Grieķijā - vairo optimismu, kas mums tik ļoti ir vajadzīgs.
Vēlēšanās Francijā ar absolūtu balsu vairākumu uzvarējuši sociālisti - prezidenta Fransuā Olanda partijas biedri, kas nozīmē, ka prezidenta partijai nebūs jāpaļaujas ne uz vienas citas partijas palīdzību. Prezidents un parlamenta absolūtais vairākums no vienas partijas - tā ir lieliska iespēja pieņemt jebkurus svarīgus lēmumus bez aizķeršanās. Šajā nestabilajā laikā tā ir ļoti laba ziņa - Francijai un arī mums, jo pasaule šodien ir ārkārtīgi saistīta.
Savukārt Grieķijā notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās, kopā iegūstot absolūto balsu vairākumu, uzvarējušas partijas, kuras atbalsta palikšanu eirozonā.
Tas ļauj uzelpot tiem, kuri baidījās, ka krasākais scenārijs Grieķijā var notikt politisku iemeslu dēļ, vēlēšanās uzvarot spēkiem, ar kuriem nespēs vienoties starptautiskie aizdevēji.
No Latvijas iekšpolitiskās diskusijas viedokļa, kurā tiek modri sargāta ideoloģiskā tīrība, atturot labējos veidot koalīcijas ar kreisajiem un pat šķietami kreisajiem, ir interesanta koalīcija, kas Grieķijā nodarbojas ar eiropolitikas glābšanu. Viena partija, kas atbalsta attiecību sakārtošanu ar aizdevējiem, ir vēlēšanās uzvarējusī konservatīvāJaunā demokrātija, bet otra - Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība.
Eiropas izeja no krīzes vai iegrimšana vēl dziļākā krīzē nav atkarīga tikai no politiskiem lēmumiem. Mēs nezinām, vai tepat Eiropā vai kaut kur citur neslēpjas vēl kāds melnais gulbis. Vēl vairāk - mēs pat nezinām, vai Eiropas Savienības kodola izvēlētā krīzes pārvarēšanas politika ir pareiza un nesīs augļus. To rādīs nākotne. Tomēr viegli ievainojamajai Latvijai pats bīstamākais ir krasi un nekontrolējami notikumi. Ja tie nenotiek, ir pamats priecāties.