Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Sprūdžs: Reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu sarunājas Māris Zanders. 

Savulaik bija diskusijas, cik adekvāti ir vienā institūcijā apvienot reģionu un vides, plus vēl IT nozares jautājumus. Kaut tāpēc, ka dažkārt pašvaldības ekonomiskās intereses un vides intereses nesakrīt. Pēc ministra postenī pavadītiem apmēram astoņiem mēnešiem kā jums liekas - vai šāda konstrukcija ir jēdzīga?

Es tomēr domāju, ka starp šīm jomām ir ļoti nozīmīgas sinerģijas, līdz ar to tas, ka šīs jomas ir vienā pārraudzībā, ir ļoti labi un vērtīgi. Tiesa, ir būtisks priekšnosacījums: komanda. Un tās ministrijā nav bijis. Kad atnācu, de facto bija divas ministrijas, kuras vienoja lietvedības sistēma un tamlīdzīgas tehniskas lietas - cilvēki cits citu nepazina utt. Atļaušos apgalvot, ka nu šāda komanda ir un arī minētajās jomās strādājošie sākuši «redzēt» viens otru. Līdz ar to vērtēt VARAM struktūras jēdzīgumu var sākt tikai tagad vai, pareizāk sakot, vēl pēc kāda laika.

Kas attiecas uz IT nozares vēlmi redzēt savai nozarei advokātu īpaša sekretariāta, ministra formā, tad - lai gan pats nāku no šīs nozares - esmu pilnīgi pārliecināts, ka IT ir atbalsta funkcija. Ļoti nozīmīga, un tomēr ne vairāk. Savukārt e-pārvalde ir daudz plašāka joma, kurā IT ir nozīmīga, instrumentāla nozīme. Savukārt, ja runā par IT kā nozari, tad tai ir jāstrādā līdzīgi kā citām nozarēm kopīgi ar Ekonomikas ministriju.

Dažādiem rīcības plāniem ir nelāga īpatnība «uzblīst», lai gan, šķiet, jau to rakstīšanas laikā ir skaidrs, ka visus no uzdevumiem iezīmētajā termiņā izpildīt nevarēs un, kā izrādās, nevar. Ja caurlūko VARAM uzdevumus, tad to ir gūzma. Šādā kontekstā: ja vērtē reāli, kas ir tie uzdevumi, kurus šogad tomēr uzskatāt par īstenojamiem?

Es gan situāciju redzu mazliet citādi. Tā jau notiek ne tikai valsts pārvaldē, bet arī biznesā: ja tu mēģini kaut ko pietiekoši atšķirīgu izdarīt, jārēķinās, ka var gadīties aizķeršanās. Līdz ar to es negribētu kaisīt pelnus uz galvas par to, ko gribēju izdarīt, bet kas vēl nav izdevies - svarīgi, vai pēc grūtību konstatēšanas tu nolaid rokas vai nē. Jāatzīst, ka savulaik es nebiju aizdomājies, cik būtiski ir tas, ka Latvijā ministrs jau neizdod trešajām personām saistošus aktus - visu dara Ministru kabinets. Ministra funkcija faktiski ir dabūt savu ieceri «caur» Valsts sekretāru sanāksmi līdz valdības sēdei. Un šajā procesā tās ieceres reti kad netiek, kā lai pasaka...

Atgriežoties pie jautājuma, ir dažas lietas, kuras ir iestrēgušas un jāizkustina. Ļoti būtiska tēma ir pašvaldību referendumi. Iestrēga tāpēc, ka likās būtiski, lai mūsu referendumu likums iet sazobē ar Ekonomikas ministrijas gatavoto būvniecības likumu - tajā ir vairāki jautājumi, kas skar publisko apspriešanu. Domājām: varam mēnesi, divus pagaidīt. Šobrīd ir skaidrs, ka būvniecības likuma virzība ir ļoti gausa, attiecīgi mēs negribam vairs gaidīt - acīmredzot tā sadaļa, kas skar publiskās apspriešanas, tiks skaņota ar būvniecības likumu kaut kad vēlāk.

Izskatās, ka augusts būs piesātināts mēnesis. Ceru, ka būs lielāka skaidrība par Nacionālā attīstības plāna (NAP) aprisēm. Un kontekstā ar NAP manas tēmas ir, pirmkārt, vīzija par to, kā izskatīsies administratīvi teritoriālais iedalījums, kas skar reģionus kā ekonomiskas vienības. Bez kaut kādas pašvaldību spiešanas uz apvienošanos mēs tomēr iezīmēsim virzienu, kādā jāvirzās. Otra tēma ir publisko pakalpojumu koncepcija - runa ir par to, lai būtu skaidrība, kādi pakalpojumi kādos reģionos būs pieejami.

Tā ir politiski eksplozīva tēma - cilvēki skatīsies, kādus pakalpojumus viņiem nesola...

Piekrītu, bet tas ir jāizrunā. Pagastam x ir jāzina, ka publiskie pakalpojumi a, b, c tajā būs pieejami, savukārt d, e, f - nebūs. Tomēr es negribētu to nākotni dramatizēt - ir gana daudz publisko pakalpojumu, kas ir un būs pieejami elektroniskā formā. Jautājums ir, vai cilvēks spēj šādu formu lietot. Attiecīgi mēs gribam koncepcijā paredzēt, piemēram, bibliotēku izmantošanu šādā aspektā - lai nosacītā vecmāmiņa var atnākt ar savu pasi līdz bibliotēkai, un tur bibliotēkas darbinieks veic tos dažus «ieklikšķinājumus» viņas vietā.

Pārtraukšu. Minētā vīzija par teritoriālo iedalījumu - tas ir 4 + 1 (Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale + Rīga) modelis?

Jā. Un to «iekšpusē» rajoni to kādreizējās robežās.

Kā jūs to iedomājaties izskaidrot cilvēkiem, kuri teiks: reģionālo reformu moka jau gadiem ilgi, nu vēl atnāca Sprūdžs ar savām idejām!

Tas ir nepareizs jautājuma uzstādījums. No pārmaiņām nav jābaidās! Evolūcija tādām mazām valstīm kā mēs ir veids, lai ķepurotos. Ja ir pieļautas kļūdas, tad tās ir jālabo, nevis jāvadās pēc principa «kas izdarīts, tas izdarīts». Nav noslēpums, ka līdzšinējā reģionālā reforma nav devusi gaidīto efektu. Mēs tā arī neesam ieguvuši pēc savas ekonomiskās varēšanas līdzvērtīgus novadus, ir pilnīgs jūklis! Cits aspekts: plānošanas reģioni. It kā tie ir, tajā pašā laikā finansiāli tos tur bada maizē, plus - kā tie ir teritoriāli veidoti?! Limbaži ir Rīgas reģionā! Kā Limbaži var starptautiski konkurēt šādā situācijā? Kļūdas ir jālabo, un nevar būt pretarguments: pārmaiņas notiek pārāk bieži.

Trešā lieta, kas gaidāma augustā septembrī, ir IT pārvaldes modelis.

Tas ir senais stāsts par dublēšanos un iestāžu feodālismu to IT saimniecībā? Par to jau runā sen...

Jā, bet līdz šim tas ir bijis fakta konstatācijas līmenī. Tagad būs precīzs dokuments, būs norādīts, kāda struktūra, ar kādu finansējumu, ar kādu atskaitīšanas modeli tieši nodarbosies, lai IT pārvalde virzītos centralizācijas virzienā. Turklāt būtiski, ka mūsu skatījums ir saskaņots ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē