Savulaik mana matemātikas skolotāja pat par pareizām atbildēm, kas nebija iegūtas vienkāršākajā un īsākajā veidā, mēdza samazināt atzīmi. Viņas pamatojums bija – ja no Rīgas uz Liepāju mēģini aizbraukt caur Tallinu, tu par to maksā ar naudu un laiku. Tagad, izvēloties sarežģītāko risinājumu, tu maksā ar atzīmi. Vēlēšanas ir īsākais un konkrētākais veids, kā ļoti tieši varam parādīt savu attieksmi. Kā varam ielikt atzīmi visiem tiem, kuri nav pratuši atrast labākos risinājumus. Kā varam pateikt paldies tiem, kuru devumu novērtējam, vai iedrošināt tos, kuru potenciālam ticam.
Man nekad nav šķitis, ka būtu jābalso par "mazāko ļaunumu". Manuprāt, tā nav pareiza attieksme, jo pašā pamatā liek atzīt – labs scenārijs nemaz nav iespējams. Tāpat manai motivācijai iet vēlēt nestrādā arguments, ka šis šoreiz ir izšķirošs laiks Latvijai. Izšķirošs tas bija Atmodas gados, kad ne tikai gavilējām par jauniegūto brīvību, bet arī pamazām sapratām, ka sauklis "pastalās, ka tik brīvi" sāk iegūt pavisam jaunu nozīmi – tieši tik skarbu.
Šis vairāk ir izvēles laiks – jo mums tagad ir iespēja izvēlēties. Izvēlēties ne tikai virzienu, kurā iet, bet arī līderus, kuri nemetīs kažoku uz otru pusi, tiklīdz būs ievēlēti.
Arī man ir draugi, kuri aizbraukuši no valsts strādāt, lai izdzīvotu. Arī es pazīstu cilvēkus, kuru ikdiena ir mūžīga cīņa pret nejēdzīgu sistēmu. Arī man brīžiem nolaižas rokas, kad pavisam burtiskā nozīmē uz traģēdijas gruvešiem kāds pēkšņi nolemj celt savus reitingus. Taču, kā atgādina mācītājs Juris Rubenis – "visbīstamākā lieta ir vulgāra vispārināšana". Ne visi ir meļi un pašlabuma meklētāji. Starp kandidātiem uz daudzu tik kārotajiem mīkstajiem krēsliem Jēkaba ielā ir arī patiesi godīgi cilvēki, kuri vēlas un vēl savai valstij vislabāko. Mūsu valstij vislabāko. Kuriem politika nenozīmē tikai "šeptes" un "lietu bīdīšanu", bet godīgu ieklausīšanos sabiedrības vajadzībās un centienus atrast labāko risinājumu problēmām.
Tāpēc, atgriežoties pie "kurmīša dilemmas" – aicinu rakt. Aicinu nestāvēt malā, slinki noraugoties un kritizējot, bet tā vietā – sparīgi vilkt krustiņus un svītrot. Lai vilšanās atsevišķos cilvēkos neliek aizmirst labas idejas un mērķus.