Šonedēļ Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri pulcējas Rīgā, lai savā ikgadējā sanāksmē apspriestu kopīgos izaicinājumus un kopīgos risinājumus. Mums, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, pamatā ir kopīgas ekonomiskās un politiskās intereses, tādēļ efektīva sadarbība ir visu mūsu astoņu valstu spēks.
Norvēģijai Igaunija, Latvija un Lietuva ir tuvas sabiedrotās NATO, un šodien solidaritāte aliansē ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Baltijas valstīm ir nozīmīga loma starptautiskajā sadarbībā, tai skaitā augstā līmenī rīkojot alianses valstu vadītāju tikšanās. Pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs militārās uniformās tērpti norvēģi un norvēģietes ir bieži redzami gan mācību poligonos, gan gaisa telpā un uz ūdens. Šī gada 8.jūlijā NATO augstāko amatpersonu tikšanās laikā Varšavā Norvēģija paziņoja, ka NATO sabiedroto pastiprinātās klātbūtnes ietvaros tā Baltijas valstīs izvietos savus karavīrus. Mūsu kopīgā interese ir NATO pielāgošanās jaunajiem drošības izaicinājumiem tā, lai alianse būtu spējīga pasargāt visas savas dalībvalstis.
Norvēģija nekad nav atzinusi padomju okupācijas varu Baltijas valstīs. 1991.gadā starptautiskā sabiedrība atzina Baltijas valstu atjaunoto neatkarību. Drīz vien Norvēģija atvēra savas vēstniecības un Ziemeļu Ministru padome - informācijas birojus Tallinā, Rīgā un Viļņā.
Mūs vieno arī piederība Eiropai. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība šo 25 gadu laikā kļūst arvien ciešāka un to ir veicinājusi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā 2004.gadā. Kopš tā brīža mēs kopā piedalāmies Eiropas vienotajā tirgū, un tas labvēlīgi ietekmē valstu attiecības visā reģionā. Šodien Baltijas valstīs darbojas vairāki simti Norvēģijas uzņēmumu. Norvēģija ir viens no pieciem lielākajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mobilitāte mūsu valstu starpā ir veicinājusi ekonomisko izaugsmi un ciešākus kontaktus daudzās jomās. Norvēģijai cieša politiskā sadarbība ar Latviju un Lietuvu bija šo valstu ES prezidentūru laikā un ar Igauniju Norvēģija plāno sadarboties tās prezidentūras laikā 2017.gada otrajā pusgadā. Šo sadarbību Norvēģija augsti novērtē.
Nozīmīgs ir Ziemeļu Ministru padomes pienesums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā un identitātes veidošanā. Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroji ir Ziemeļvalstu vēstniecību tuvi partneri Baltijas valstīs. Kopš 90.gadu sākuma Ziemeļu Ministru padomes informācijas biroju loma reģionālajā sadarbībā ir mainījusies, bet tā ir tikpat nozīmīga. Piemēram, pēdējo gadu laikā Ziemeļu Ministru padome ir sniegusi neatkarīgajiem krievvalodīgajiem masu medijiem ievērojamu atbalstu, kas ir viens no Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārpolitikas dienaskārtības jautājumiem.
EEZ un Norvēģijas finanšu instruments sadarbībai piešķir papildu spēku un dziļumu, sniedzot iespēju vairākiem tūkstošiem dažādu jomu speciālistu, organizāciju, uzņēmumu, pētnieku un studentu kopīgi darboties un dalīties pieredzē. Tā nav nejaušība, ka sadarbībai EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros īpaši panākumi ir tieši Baltijas valstīs. Partnerības rezultātā starp norvēģiem un igauņiem, latviešiem un lietuviešiem pieredze un ieguvumi ir abpusēji. Šobrīd notiek pārrunas par finansējuma mērķiem attiecībā uz 280 miljoniem eiro, kas piešķirti Baltijas valstīm EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros līdz 2021.gadam. Ar šo līdzekļu starpniecību vēl lielākam skaitam cilvēku un uzņēmumu būs iespēja iesaistīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā. Šādā veidā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti atbalsta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgu interešu un vērtību veidošanu.
Pateicoties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu saišu stiprumam, mūsu reģions ir pozitīvs virzītājspēks Eiropas izaugsmē. Mēs pārstāvam tādas vērtības kā sadarbība, iesaistīšanās un stabilitāte. Tā būs mūsu vadlīnija arī nākamgad, kad Norvēģija koordinēs sadarbību NB8 formātā un būs prezidējošā valsts Ziemeļu Ministru padomē un Ziemeļu ārpolitiskajā sadarbībā. Tādēļ svinam 25 gadu jubileju, vēršot skatienu nākotnē.