"Man šķiet, ka mēs esam brīvdomātāji vārda pozitīvajā nozīmē. Tie, kas to zina un novērtē, tie arī šeit labi jūtas. Savukārt ir cilvēki, kuriem visu laiku vajag, lai ar pirkstu parāda, kas jādara. Tiem, iespējams, šajā augstskolā ir grūtāk. Protams, viss atkarīgs no paša studenta - vai viņš vēlas mācīties milzīgā metropolē ar miljoniem iedzīvotāju vai arī viņš izvēlas mācīties tur, kur no jebkuras vietas pāris minūšu attālumā ir Gauja vai mežs," ar savām domām dalās Krūmiņš.
Viņš atzīt, ka, protams, Valmierā nav tikai daba - ir arī daudz iespēju - teātris, daudz vietu, kur var ļoti labi paēst un izklaidēties. Viss ir sasniedzams ar kājām, kā arī visur iespējams atstāt mašīnu, par to nemaksājot. Tā ir cilvēku kategorija, kam tas ir svarīgi un kas to novērtē.
"Es domāju, ka piesaista arī tas praktiskais, ko mēs cenšamies iedzīvināt, jo mums visas studiju programmas ir profesionāli orientētas, kas nozīmē, ja neesi izgājis praksi, ViA pabeigt nav iespējams. Pateicoties prakses iespējām, studenti laicīgi saprot, vai profesija patīk vai nepatīk. Mēs neražojam skrūvītes lielam robotam, bet mēs gatavojam patstāvīgi domājošus cilvēkus, kuriem ir savs pamatots viedoklis un kuri ciena un spēj pieņemt arī citu viedokli, kas nesakrīt ar viņējo, kas ir spējīgi patstāvīgi pieņemt lēmumus un darboties komandā. Iespējams, ka mūsu absolventiem ir grūtības akli un bez ierunām paklausīt komandām," uzskata rektors.
Svarīgi ir tas, lai augstskolas studenti ir spējīgi uzņemties vairākas funkcijas vienā uzņēmumā - mazie uzņēmumi bieži nevar paņemt darbā trīs cilvēkus - mehatroniķi, IT speciālistu un tīkla inženieri. Viņi var paņemt darbā vienu vai divus cilvēkus, kas nodrošina visas minētās funkcijas. Viņiem vajag cilvēku, kas var uztaisīt mājaslapu un saprot kaut ko no biznesa. Viņi prasa universālo kareivi, un šādu rezultātu var panākt tikai ar ViA raksturīgo starpdisciplināro pieeju, domā Krūmiņš.