Viņaprāt, ir pārāk nereāli domāt, ka Latvijā ir plašs uzņēmēju loks, kas vienlaikus ar savām darbībām domā arī par klimata izmaiņām un sabiedriskajiem, tostarp vides, labumiem. "Tas notiek ļoti, ļoti minimāli un visbiežāk vien atsevišķās aktivitātēs, bet tas noteikti nav holistiski, lūkojoties uz konkrētu uzņēmējdarbību. Tā vismaz šobrīd būtu utopija," pauž Rozītis.
Lai runātu par ilgtspējīgu attīstību, Latvijā vēl esot daudz darāmā vides kritēriju noteikšanā uzņēmējdarbībā. Turklāt bieži vien termins "ilgtspējīga attīstība" vairāk tiekot izmantots kā lozungs, pat īsti nedomājot, ko tas nozīmē praksē. Šāds netikums esot gan valdības līmenī, gan arī biznesa vidē, uzskata PDF vadītājs. Līdz ar to nereti tiek pieņemti īstermiņa risinājumi, baidoties no sabiedrības negatīvās reakcijas. Šādi lēmumi prasa ātrus un uz patēriņu virzītus risinājumus, nedomājot, ko tas var nozīmēt ilgtermiņā.
Rozītis gan nevēlas izcelt kādu nozari, kurā par vides aizsardzību un klimatu tiek domāts vismazāk - kritiski esot jālūkojas uz visām nozarēm. Un, lai gan pēdējos gados uzņēmēji pievieno pa kādam vides aspektam savās darbībās, tas tiekot darīts minimāli un dažkārt bez reāla seguma. Piemēram, tiek samazināts elektrības patēriņš birojā, bet tajā pašā laikā paliek jautājums, vai enerģijas patēriņš tiek samazināts visā ražošanā, min PDF vadītājs. Lai runātu par patiesi ilgtspējīgu attīstību, esot ļoti jāmainās gan biznesa modeļiem, gan dzīvesveidiem un izpratnei. "Protams, jautājums, vai sabiedrība tam ir gatava, vai saprot, kādā virzienā būs jāmainās un ko tas patiesībā nozīmē," teic Rozītis.