Arī aptaujātie eksperti norāda - tieksme pēc zināšanām sabiedrībai piemīt, bet svarīgi to atbalstīt.Zināšanas un izglītību kā vērtību, ko Latvijas sabiedrība allaž cildinājusi un uz ko tiekusies, uzlūko kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere. "Šī zemstrāva ir ļoti dziļa un izpaužas dažādos veidos, taču mūsdienās ļoti svarīgi ir tas, kā savas zināšanas vari pielietot. Prasība pēc aktīvām zināšanām pieaug ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē, tāpat arī pēc izglītības reformas. Tomēr nemainīga ir emocionālās inteliģences nozīme - to sauc arī par sirds izglītību. No tās atkarīga katra indivīda dzīves kvalitāte, bet, jo labāk dzīvo sabiedrība, jo labāk klājas valstij."
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šovasar
veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka tikai puse Latvijas iedzīvotāju
pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši kādu grāmatu, turklāt vismazāk
lasa tieši jaunākā gadagājuma - 15-34 gadus veci - cilvēki, kuriem
būs jāpārņem valsts vadīšanas un tās labklājības veidošanas
stafete. Visvairāk lasa iedzīvotāji ar augstāko izglītību un tā
sauktās baltās apkaklītes - šo grupu pārstāvji pusgada laikā izlasa
no trim līdz piecām grāmatām.
Beitneres teikto, ka tieksme pēc izglītības ir viena no
Latvijas sabiedrību visvairāk raksturojošajām īpašībām, apstiprina
ne vien fakts, ka Latvijā starp visām Eiropas Savienības valstīm ir
lielākais augstskolu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam -
13,5 augstskolas uz vienu miljonu valsts iedzīvotāju -, bet arī
tas, ka 90% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem
regulāri lasa vai pārskata preses izdevumus, to atklāj pētījumu
aģentūras TNS apkopotais Nacionālo mediju pētījums. "Varbūt nākotnē
mēs visu lasīsim tikai mobilajos telefonos, lai gan laikrakstus un
grāmatas gribēs vienmēr. Otrs ir tas, ka laika kļūst arvien mazāk
un arī cilvēku uzmanība tiek sadrumstalota. Informācijas avotu ir
daudz, un katram tie jāprot salikt kā puzle," norāda Beitnere.
Vaicāts, kā sekmēt sabiedrības izglītotību Latvijā, Latvijas
Universitātes rektors Mārcis Auziņš izceļ divus aspektus, uzsverot
valsts pieeju šim jautājumam: "Lai būtu izglītota sabiedrība, ir
jātērē resursi. Mēs zinām, kādā stāvoklī ir skolotāju algas, kāds
ir skolotāju prestižs. Skolās nenonāk ļoti daudzi no tiem
studentiem, kuru misija ir būt par skolotājiem. Taču ir arī
pozitīvas tendences - diezgan daudzas ļoti simpātiskas sabiedrības
pašiniciatīvas." Pie tādām Auziņš pieskaita Satori
grāmatnīcu, kurā notiek saturīgas diskusijas, arī personu grupas
iniciatīvu SkeptiCafe, kas iecerēta kā domubiedru tikšanās
neformālā gaisotnē skeptiski, zinātniski un racionāli domājošiem
cilvēkiem. Labi apmeklēti ir arī Latvijas Universitātes Zinātnes
kafejnīcas pasākumi - piemēram, vakar notikušais bija veltīts
pieminekļu aizsardzībai. Par veiksmi Auziņš sauc arī konferenci
TEDxRiga, sakot, ka nākamās konferences tiks gaidītas ar
nepacietību. "Sabiedrība pati organizējas. Kad Latviju apmeklē
pasaulē pazīstami intelektuāļi un Latvijas Universitāte rīko viņu
lekcijas, tās ir plaši apmeklētas," norāda Auziņš.
LU rektors Dienas izvēlēto devīzi "Tu esi tas, ko tu
lasi" pilnā mērā attiecina uz sevi un atzīst, ka joprojām atzīst
gan drukātu presi, gan drukātas grāmatas, tomēr, bieži dodoties
garos lidojumos, ņem līdzi literatūru arī elektroniskā formātā: "Pieķēru sevi iracionālā rīcībā - ja elektroniski lasītā grāmata
gājusi pie sirds, nopērku to papīra formātā, lai stāv plauktā."
Četru nedēļu garumā pirms Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadienas Diena uzrunāja visus atjaunotās valsts
prezidentus. Katrs no viņiem uzsvēra izglītības un zināšanu lielo
nozīmi Latvijas attīstībā un katra tās iedzīvotāja labklājībā.
Valdis Zatlers ieteica ikvienam pajautāt pašam sev, vai mums ir
tieši tāda valsts, kādu esam pelnījuši, un kas jādara, lai tā
atbilstu vēlmēm: "Mēs paši šo valsti veidojam. Gribam vairāk un
labāk, tad vairāk ir jāstrādā, vairāk ir jāmācās." Savukārt Guntis
Ulmanis uzsvēra, ka ikdienā nepieciešama dziļāka analīze par valstī
notiekošo: "Faktus mēs noķeram uz ielas, bet mums ir vajadzīgas
domas. Gan tās, ko domā dižgari, gan zemnieki." Zināšanu
daudzpusība kā pamats dzīves kvalitātei izriet arī no Vairas
Vīķes-Freibergas sacītā, ka ikviena paaudze ir atbildīga ne vien
par to, ko tās spēkos bijis paveikt, bet arī par to, ko tā savos
pēcnācējos mācījusi iedēstīt kā mērķus un vērtības.