Lai ūdens turpinātu tecēt

kas notiek pasaulē. Kad redz, ka citi raud, tas citiem ar jautru joku draud.

Notiek lietas trakākas, to skaidro ūden' nejauciet: Tur es dzēru, tur man tika, Sarkans alus, balta kanna, Daiļa pate nesējiņ': Ak, grēcikais cilvēk, ņemi to omā- Ceļš uz Mūžību nav tik garš kā tu domā; Ap pieciem vēl pie Līzes, Ap sešiem iekš Paradīzes! Tu, kas man brālis esi, tad pagrabā mani nesi, Liec galvu apakš tapas, tik kājas lai nav slapas, Tur dusēšu es gārdi, kur iegriezti būs vārdi: še stiprais Mārtiņš nāvē krita, Kas sievu, meitu, laktu sita, Lai Dievs tas Tēss to apžēlo Un viņam glāzi šaba dod ( nežēlo)! Mana sieva, nikna pūce, vakar dzedri virsū rūca, Kad man ļuminājās kājas: Re, kur muca zvalstās mājās! Saku; sieviņ, nebļauj,kuš, Neplēs tak to deķi puš, Ļauj man arī apsegties, tev pie sāniem sildīties! Ķeršot mani tā kā muti, Ja man kājas greizi ies, Krustām dabūšot pa muti, Ka man silts gar biksām skries! Jā, sieva ir rieksts ar cietu čaulu, Bet to pārkost vajag ar stingru zoba kaulu! Kungs žēlīgi, iedomā laulāta vīra, Kam mute no zobiem čista un tīra. Lai dzīvo katr(i)s latvietis, kam mute dikti žūst, Un saldus malkus malkojam, lai apkārt nierēm plūst, lai dzīvo katr(i)s latvietis, kas saldus malkus dzer, Kamēr, kad visu nodzēris, tam smiltis virsū ber!