Tas apliecina līdzīgu izpratni par to, ka pagātne jāpēta pastiprināti un abām nācijām tā jāzina. Atvērtā sabiedrībā visiem noziegumiem ir jāsaņem atbilstošs nosodījums – gan hitleriskās Vācijas, gan padomju varas pastrādātajiem noziegumiem. Šāda rīcība Ukrainā ir tikai normāla, jo atkārto to, kas citās bijušajās padomju bloka valstīs jau izdarīts. Der piebilst, ka šādas izstādes izrādīšana šķiet neiedomājama tādās kaimiņvalstīs kā Krievija un Baltkrievija, kur valda citi politiskie aprēķini un nākotnes ieceres.
Oficiālā izstādes atklāšanai sagatavotā informācija vēsta, ka padomju varas mākslīgi uzturētajā badā nomērdēti no trim līdz desmit miljoniem cilvēku. Kanibālisms un līķu ēšana, izsalkuši un klaiņojoši bērni bija realitāte, turklāt tāda, kuras sekas jūtamas vēl šodien. Tās izsakāmas vienā vārdā – bailes. Ceļojot pa šīs valsts novadiem, kur tika īstenots golodomors, nav iespējams nesajust nedrošību, neuzticēšanos un arī bailes, un tas nav nekas cits kā vien pirms astoņdesmit gadiem padomju režīma īstenotā genocīda sekas.
Nedaudz negaidīti, ka par padomju varas pastrādātā nozieguma pieminēšanas svarīgumu nesen izteicies arī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš agrāk šajā jautājumā bijis drīzāk atturīgs. Iespējams, tas saistīts ar kopējiem procesiem un Kijevas izšķiršanos par integrāciju ar Eiropas Savienību, un to, ka Janukovičs ir sapratis, ka viņam daudz lielāks ienaidnieks ir nevis Timošenko, bet gan Putins. To apstiprina arī Ukrainas prezidenta teiktais savas – Reģionu – partijas pārstāvjiem – līdz ES Viļņas samitam nekonfliktēt ar opozīciju. Vēl precīzāk – līdz asociācijas līguma parakstīšanai starp Ukrainu un ES. Gluži tas pats dzirdams no opozīcijas līderiem – pasludināts pamiers ar Reģionu partiju līdz brīdim, kamēr minētajā līgumā nožūs Janukoviča paraksts.
Kā rāda ukraiņu sabiedrības noskaņojuma pētījumi, pietiekami liels skaits atbalsta eiropeisko integrāciju. Savukārt Krievija savu popularitāti zaudē aizvien vairāk. Pat Donbasā. Par vienu no beidzamajām darvas karotēm savstarpējās attiecībās parūpējušies krievu robežsargi, kas 17. jūlijā Azovas jūrā taranēja ukraiņu zvejnieku kuģi. Vienīgais izdzīvojušais ukraiņu jūrnieks no nogrimušā kuģa Krievijā tiek apsūdzēts robežas pārkāpšanā un maluzvejniecībā. Ukrainas mediji jautā – pat ja tiktu pierādīta neatļauta zveja, vai tas ir iemesls cilvēku slepkavošanai?