Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +4 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

IZM: LIZDA salīdzina nesalīdzināmus lielumus

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprēķinājusi, ka jaunais skolotāju algu modelis situāciju Latvijā daudzviet pasliktinās un tikai astoņās situācija uzlabotos. Arodbiedrības aprēķiniem gan nepiekrīt Izglītības un Zinātnes ministrija (IZM), kura ceturtdien izplatījusi savu paziņojumu, kurā norāda, ka LIZDA salīdzina nesalīdzināmus lielumus. 

Kā jau trešdien vēstīts, salīdzinot ar pašreizējo modeli Nauda seko skolēnam, no 651 vispārējās izglītības skolas algu apjoma samazinājumu izjustu 370 skolu pedagogi. Arodbiedrības aprēķini liecina, ka skolotāju algas vidēji varētu sarukt no pavisam nelielas summas - 0,80 eiro - līdz pat 354 eiro. Lielākos zaudējumus varētu piedzīvot Cēsu pašvaldības skolu skolotāji, kuru zaudējumu amplitūda svārstās no 17 līdz minētajiem 354 eiro.

Savukārt IZM ceturtdien paziņoja, ka pedagogu atalgojuma jaunais modelis novērsīs pašreizējo situāciju, kad par vienu un to pašu darba apjomu pedagogi var saņemt ļoti atšķirīgu atalgojumu. Tāpat jaunā atalgojuma sistēma, pēc IZM aprēķiniem, tuvinās tādu salīdzināmu valstu kā Igaunija un Somija vidējam rādītājam skolotāju un skolēnu proporciju skolās. Modelis, balstoties uz aprobācijas datiem, ko sniedza pašas skolas, noteiks, cik pedagogu amata likmju skolā nepieciešams atbilstoši skolēnu skaitam, vecumam un īstenotajām izglītības programmām.  

"Nav iespējams mehāniski salīdzināt pedagogu atalgojumu pie pašreizējā skolu tīkla, ar to saistītās skolotāju un skolēnu proporcijas un pašreizējās atalgojuma sistēmas, kas pieļauj ievērojamu nevienlīdzību, ar jauno modeli, kas nosaka sakārtotu, saprotamu un prognozējamu atalgojuma sistēmu un racionālu skolotāju un skolēnu proporciju," ziņo ministrija. 

Ministrija norāda, ka tieši pašreizējā atalgojuma aprēķināšanas kārtība ir pieļāvusi nevienlīdzīgu atalgojumu skolotājiem par salīdzināmu darba apjomu, kā arī mazo un neefektīvo skolu piefinansēšanu uz lielo skolu rēķina. Izstrādātais pedagogu atalgojuma jaunais modelis šo negodīgo situāciju novērš, motivējot gan skolu vadību plānot optimālu mācību procesu, gan pašvaldības veidot racionālu skolu tīklu, nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu un izmaksu efektīvu izglītību. 

Aģentūrai LETA Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa (RA) atzinusi, ka patiesībā, runājot arī par mazajām skolām, līdz galam nav pārliecības, ka situācija tur uzlabosies.

Šobrīd konkrētajā modelī ir daudz nezināmo un, no Siguldas novada pašvaldības skatoties, ir arī daudzi riski. Pašvaldībai nav pārliecības, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis konkrēto izglītības iestāžu pedagogu finansiālo stāvokli attiecībā pret slodzi uzlabos. Tas, kas pedagogiem ir svarīgi, - lai nepasliktinātos lielo skolu pedagogu situācija.

"Siguldas novada pašvaldība līdz šim izmantoja sistēmu - lai mazās skolas varētu realizēt mācību plānu, tika pārdalīta mērķdotācija. Pašvaldība patiesībā jau šobrīd ir pasliktinājusi lielo skolu stāvokli, jo ir radīti iekšējie noteikumi, kādā veidā tiek sadalīta mērķdotācija, lai finansējuma pietiek arī mazajām skolām," uzskata Sausiņa.

"Mums nav pārliecības, ka pašvaldībā kaut vienā no skolām dzīve būs labāka. No pašvaldības viedokļa skatoties, ir risks, ka jaunajā finansēšanas modelī netiks finansēta pagarinātā dienas grupa un sociālais pedagogs, kas, viennozīmīgi, ir ļoti svarīgi skolās. Pastāv risks, ka tas turpmāk tiks uzlikts uz pašvaldības pleciem kā sociālais pakalpojums. Rodas jautājums - tas ir vai nav godīgi, tas ir vai nav pareizi?" neziņā ir priekšsēdētāja vietniece.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Par kritiku – uz tiesu?

Pēdējā laikā vērojams, ka centienus juridiski regulēt dažādas dzīves jomas pastiprina ne tikai politiķu ierosinājumi, bet arī privātpersonu rīcība.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē