Igaunijas ārlietu ministre: Aizsardzībā esam gatavi iet tālāk par 2% no IKP

Ministre apsveica Latviju ar lēmumu palielināt aizsardzības budžetu. "Jūs sasniegsiet mērķi, un mēs Igaunijā arī esam par to priecīgi, jo partneriem aliansē un reģionā ir katram jāveic savs ieguldījums," skaidroja Kaljuranda.Runājot par apdraudējumiem Baltijas valstīm, viņa vērtēja, ka tie nāk no austrumiem, kur Krievija ir okupējusi Krimu un pauž agresiju pret Ukrainu, kur redzams, ka Krievija ir kļuvusi provokatīva, aizvien vairāk un vairāk neparedzama."Jā - drošībai ir izaicinājumi. Vai esam drošībā? Es teiktu, ka nekad nevar būt 100% drošība, bet mēs esam izdarījuši - vismaz Igaunija no savas puses - visu, ko varam divpusēju attiecību līmenī. Mēs piedalāmies ar 2% IKP aizsardzības izdevumos, un es gribētu arī apsveikt Latviju un Lietuvu ar spertiem soļiem pareizā virzienā. Mēs esam NATO dalībvalsts. Es to esmu teikusi iepriekš un atkārtošu atkal - ir neprāts uzbrukt NATO," uzsvēra Kaljuranda.Tāpēc, viņasprāt, militāra uzbrukuma draudi šodien nav reāli. Taču jābūt gataviem jebkāda veida provokācijām. Ir pieredzētas Krievijas provokatīvās darbības robežu tuvumā militārās mācībās, ir redzēta gaisa telpas pārkāpšana, ir redzēti civilās aviācijas pārlidojumi bez ieslēgtiem transponderiem. Šīs, pēc viņas domām, ir darbības, kurām jāpievērš uzmanība un jābūt gataviem reaģēt.Kaljuranda arī uzskata, ka mums ir patiešām paveicies būt šajā reģionā, ja raugās uz dienvidu un ziemeļu kaimiņiem. "No ārzemēm tiekam skatīti kā reģions - Latvija, Lietuva, Somija un Igaunija. Mūs redz kā reģionu. Un te es gribu uzsvērt, ka mūsu sadarbība ar Baltijas valstīm ir izteikti svarīga, un esmu ļoti laimīga par pašreizējo sadarbības līmeni, kas ir lielisks ne tikai alianses nozīmē, bet arī baltiešiem esot labiem draugiem. Mēs saprotam viens otru. Jā, mums dažreiz var būt nesaskaņas kādos jautājumos, bet principiāli mēs esam vienā, pareizajā pusē. Mēs darām pareizo lietu un sadarbojamies ļoti cieši," vērtēja ministre.Sadarbība starp Baltijas valstīm tikai padziļinās, un strādājam kopā aizvien vairāk, norādīja Kaljuranda un kā labos piemērus minēja Baltijas Aizsardzības koledžu un Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, kur mēs darbojamies kā reģions. Spēcīga partnerība izveidojusies arī ar Somiju un Zviedriju, lai gan tās nav NATO dalībvalstis. Ministre šo sadarbību novērtēja kā izcilu.Un arī attiecībā uz pārējo Eiropu, viņasprāt, desmit gados Eiropas Savienībā (ES) esam kļuvuši par pilntiesīgiem spēlētājiem. Mēs dalām tās pašas vērtības, tos pašus principus, kā arī piekrītam solidaritātes principam un esam gatavi rīkoties, kā Eiropai jārīkojas."Jā, iekšēji mums var būt smagas diskusijas, piemēram, bēgļu jautājumā, bet es domāju, ka svarīga ir oficiālā pozīcija, valdības nostāja un gatavība darboties tīri praktiskos jautājumos. Jo esmu redzējusi politiķus, kas saka vienu lietu [savu valstu] galvaspilsētās, bet, ierodoties Briselē, saka citas lietas," norādīja ministre.Viņa uzskata, ka ES ārlietu ministri ir ļoti vienoti. Ja runā par Krieviju, Ukrainu, sankcijām vai Austrumu partnerību - visi esam uz vienas nots. Kaljuranda atzina, ka tas viņai mazliet pat ir pārsteigums, ka esam tik stipri vienoti un savstarpēji atbalstoši, jo vēsturiski dažādām valstīm ir dažādas attiecības ar Krieviju."Dažām ir vēsturiskas saites, kulturālas saites, bet, kad mēs runājam par ārpolitiku un Krievijas lomu Eiropas drošībā, mums visiem ir viena pozīcija," secināja kaimiņvalsts ministre.