"Ja ir lielākas problēmas ekonomikā, ja mums būtiski apstājas kāda no nozarēm, konkrēti tranzīts, tad skaidrs, ka šeit būs dīkstāves, būs jākompensē darbiniekiem algas. Protams, ka tas krietni samazinās budžeta ieņēmumus. Diez vai Latvija vai pārējās Baltijas valstis varētu šajā brīdī iet uz sabalansētu budžetu," otrdien pēc valdības sēdes, kurā aiz slēgtām durvīm tika uzklausīta informācija par sekām, kuras Latvijas ekonosmikai varētu radīt Briseles vērstās sankcijas pret Maskavu, žurnālistiem sacīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) nav vienošanās par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, bet ir ieviestas tikai politiskas sankcijas pret konkrētām amatpersonām. Šo iemeslu dēļ ir grūti spriest par iespējamiem Maskavas pretsoļiem.
"Baltijas valstis viennozīmīgi, ja būtu kāda veida sankcijas, ciestu visvairāk. Tas ir jādara zināms Briselē. [...] Latvija tiktu ietekmēta krietni vairāk nekā Polija, Vācija, es pat nerunāšu par tālākām valstīm," vērtēja ministrs, vēlreiz uzsverot, ka šādā gadījumā Briselei būtu jāparūpējas par kompensējošiem mehānismiem. "ES kopumā šādi līdzekļi ir jāatrod un tie ir atrodami."
Vilks uzskata, ka ES būtu arī jābūt pielaidīgākai attiecībā uz budžeta deficīta lielumu un Eiropas fondu apguves rādītājiem. "Tur var būt dažāda veida novirzīšanās, nobīdes," vērtēja ministrs.
"Jāskatās, kādas izmaiņas nesīs katra nākamā nedēļa. Nevar patlaban neko konkrēti izrēķināt."