Kā norādīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, viens ir ķert mazos blēžus, kuriem jau ir uzlikti ierobežojumi, taču "mani uztrauc lielie apjomi, kas ienāk Latvijā". Viens variants, ka šie degvielas apjomi ienāk Latvijā caur kravu pārvadātājiem, jo neviens nezina, vai mašīna caur Latviju tiešām izbrauc tranzītā.
Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš atsevišķus šādus gadījumus neizslēdza, taču uzsvēra, ka tas netiek darīts masveidīgi. Vienkāršākais risinājums būtu noteikt ievešanas limitu 200 vai 600 litru apjomā, bet tas nedošot pozitīvu efektu. Piemēram, arī Igaunijā reiz jau ieviesa limitu - ļaut ievest tikai 200 litrus degvielas, bet pēc trim mēnešiem to atcēla.
"Domāju, ka būs sliktāk - autopārvadātāji nebūs konkurētspējīgi un tāpat nav garantijas, ka pārvadātāji degvielu pirks Latvijā. Es domāju, ka valsts struktūras nepietiekami kontrolē autopārvadātājus un to vajadzētu mainīt. To, ka degviela ir ievesta nelegāli, var viegli konstatēt. Piemēram, ja kāds Lietuvas pārvadātājs ar pilnu bāku aizbrauc līdz ostai un pēc tam robežu šķērso ar tukšu bāku, to var nofiksēt. Tā būtu efektīvāka cīņa pret nelegālās degvielas ievedējiem, lai neciestu normālais autopārvadātājs," uzsvēra autopārvadātāju pārstāvis.
Trēziņs arī skaidroja, ka nelegālu degvielas ieviešanu Latvijā iespējams organizēt, ievedot pa dzelzceļu. "Autopārvadātāji ir stāstījuši, ka Liepājā nelegālu lētāku degvielu var dabūt tik, cik vajag. No robežas uz Liepāju degvielu nevedīs, tāpēc nav izslēgts, ka ved pa dzelzceļu, un tam ir jāpievērš uzmanība, jo tas kropļo tirgu," norādīja Trēziņš.
Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iebilda, paužot viedokli, ka visās Baltijas valstīs ir jāievieš degvielas ievešanas limits autopārvadātājiem. Eiropas Savienībā Baltijas valstis esot "vienīgais caurums" uz austrumu robežas, kur nav ieviesta prasība autovadītājiem limitēt ievestās degvielas apjomus. Šādi limiti esot gan Somijai, gan Zviedrijai, gan Polijai. Ja šādu limitu uzliktu tikai Latvijā, tad autopārvadātāji zaudētu, jo brauktu caur citām valstīm. Esot skaidrs, ka šāda norma būtu jāievieš visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus, lai būtu līdzvērtīgi konkurences noteikumi. "Tas, ka Baltijas valstis ir caurums ES akcīzes preču nelegālai ienākšanai, gan degvielai, gan alkoholam un cigaretēm, ir skaidrs un visiem zināms," uzsvēra Stirāns.
Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis savukārt norādīja, ka teju visas kravas automašīnas Latvijā brauc ar Baltkrievijas vai Krievijas degvielu, turklāt abas šīs valstis stimulē, lai jebkuras akcīzes preces nokļūtu Eiropas tirgū, tai skaitā Latvijā.
Kā ziņots, ja nelegālā degviela tiktu piedāvāta par zemāku cenu, to būtu gatavi iegādāties 2/3 aptaujāto autovadītāju Latvijā un Lietuvā, savukārt Igaunijā - mazāk nekā viena trešdaļa autovadītāju, liecina pētījumu kompānijas GfK un LETA biznesa portāla Nozare.lv pētījums.
"Tā satraucošā ziņa, kura pārsteidza, ir tā, ka autovadītāji ļoti pozitīvi raugās uz nelegālo degvielas tirgu," prezentējot pētījuma rezultātus aģentūras LETA sadarbības partneriem rīkotā diskusijā par degvielas nozari, uzsvēra GfK klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa.
Aptauja tika veikta šī gada janvārī, un tajā piedalījās respondenti no 18 līdz 65 gadiem. Aptaujā Latvijā piedalījās 533 respondenti, kuri paši ikdienā vada automašīnu, Lietuvā - 621, bet Igaunijā - 545. Kopumā tika aptaujāti 1040 respondenti Latvijā, 873 respondenti Lietuvā un 643 respondenti Igaunijā.