Pirmkārt, katram ministram būtu jāparāda, kādi soļi ir sperti, kādi darbi padarīti atbilstoši valdības deklarācijai un kas tiek plānots tuvākajā laikā. Būtu vajadzīga arī kļūdu analīze un skaidrojums, kas un kāpēc nav izdarīts. Otrkārt, būtu jāuzklausa arī attiecīgās nozares nevalstisko organizāciju un sociālo partneru viedoklis par sadarbību ar ministru, viņu vērtējums un esošo problēmu uzskaitījums. Protams, visām ministrijām trūkst naudas, kas kavē daudzu būtisku problēmu risināšanu, tomēr daudzi jautājumi nav tik lineāri aplūkojami, skaidroja Dzintars.
Nākamajā izvērtējuma posmā koalīcijas partneriem varētu tikt dota iespēja uzdot ministriem konkrētus jautājumus. Pēc Dzintara domām, tā būtu jātiek vērtētam katram ministram par visiem tiem jautājumiem, kas interesē koalīcijas partnerus. "Mums vēlētājiem ir jāatbild par visu - par fotoradariem, par ierēdņu algu palielināšanu, par dzimumlīdztiesības grāmatiņām bērnudārzos, lai gan mūsu deleģētie ministri nav par to tieši atbildīgi. Tāpēc mums ir svarīgi uzdot jautājumus, saņemt argumentētas atbildes, skaidrojumu vai arī konstatēt, kādos jautājumos mūsu viedoklis ir atšķirīgs," norāda VL-TB/LNNK līderis.
Dzintars personīgi vēlētos uzdot jautājumus labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē visu frakciju pārstāvji vienbalsīgi nobalsoja par aicinājumu Labklājības ministrijai iesaldēt Dzimumu līdztiesības programmu saistībā ar bērnudārziem domātajām grāmatiņām "Diena, kad Kārlis bija Karlīna" un "Diena, kad Rūta bija Rihards". Labklājības ministrijas izstrādātā dzimumu līdztiesības plāna 2012.-2014.gadam darbība netika apturēta. Komisijas deputāti ir par to izbrīnīti, jo rodas jautājums, kas Latvijā ir lēmējvara - parlaments vai valdība - un kāpēc Saeimas deputātu viedoklis netiek ņemts vērā, norāda VL-TB/LNNK līderis.
"Daudz domstarpību ir izkristalizējies ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, bet šeit, starp citu, ir piemērs, ka kaut kāda diskusija tomēr notiek," norādīja Dzintars. Koalīcijas partneri ir spiesti iesaistīties diskusijā par Ķīļa virzītajām radikālajām izglītības reformām, kuras zināmā sabiedrības daļā rada satraukumu. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd ir vienīgā ministrija, kas saistībā ar augstākās izglītības reformu ir izveidojusi darba grupu, kurā ir visu koalīcijas partiju pārstāvji, kas sēž pie viena galda un lemj. Citās ministrijās šādu piemēru nav.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs ir VL-TB/LNNK frakcijas biedrs Einārs Cilinskis. Viņš ir klāt ministra Edmunda Sprūdža (RP) ikdienas darbā, līdz ar to nacionālās apvienības frakcijas komunikācija ar Sprūdžu esot pietiekami cieša. Vienam otram Sprūdža lēmumam Dzintars nepiekrītot, piemēram, ministra mēģinājumu atlaist Aivaru Lembergu no Ventspils mēra amata viņš neuzskata par valsts glābšanu, bet drīzāk par "populāru gājienu bez lielām konsekvencēm".
VARAM bija viena no tām ministrijām, par kuru VL-TB/LNNK izteica interesi valdības veidošanas laikā, jo apvienībai esot spēcīga kandidatūra ministra amatam.
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) un aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) darbībā esot gan plusi, gan mīnusi. Partijas "Visu Latvijai" programmā ir izstrādāta jauna ārpolitikas sadaļa. Jautājumi un diskusija par Latvijas ārpolitiku varētu būt, uzskata Dzintars. "Pieļauju, ka atsevišķiem VL-TB/LNNK frakcijas deputātiem, piemēram, Kārlim Krēsliņam, varētu būt daudz jautājumu aizsardzības ministram Pabrikam. Krēsliņš uzskata, ka bieži vien no sistēmiskā viedokļa ir neskaidrības Aizsardzības ministrijas darbībā. Personīgi es Pabrika kunga darbību aizsardzības ministra amatā vērtēju pozitīvi," pastāstīja Dzintars.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) fotoradaru sāgu saņēma mantojumā no iepriekšējiem iekšlietu ministriem. Kozlovskis nav bijis starp spilgtākajiem ministriem. Iespējams, tas viņam pat kaut kādā mērā ir palīdzējis, īpaši neizceļoties, saglabāt zināmu stabilitāti, uzskata Dzintars. "No nacionālās apvienības Kozlovska kungam drīzāk būtu ieteikumi par to, kurās jomās darbību vajadzētu aktivizēt - piemēram, pretvalstisko organizāciju kontrolē. Bet diez vai tas būtu jautājums, kura dēļ mēs ministra Kozlovska darbību vērtētu kritiski," norādīja Dzintars.
Par veselības ministres Ingrīdas Circenes (V) rosinātajām kardinālajām izmaiņām veselības aprūpē nacionālās apvienības frakcijā vēl tiek diskutēts. Pret zemkopības ministres Laimdotas Straujumas darbību nacionālajai apienībai nekādu iebildumu nav. Arī par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta darbību no frakcijas deputātiem Dzintars neesot dzirdējis kritiskus vārdus. VL-TB/LNNK frakcijas līdzšinējā sadarbība ar ekonomikas ministru esot bijusi veiksmīga un koleģiāla. "Nacionāļi" esot diskutējuši ar Pavļutu par Attīstības bankas vai kādas citas attīstības institūcijas izveidošanu. Tas šīs iestādes modelis, ko piedāvā Ekonomikas ministrija, VL-TB/LNNK esot pat tuvāks par Finanšu ministrijas piedāvāto modeli.
Ar finanšu ministru "jau pēc definīcijas neviens nevar būt apmierināts", uzskata Dzintars. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V) - tie ir valsts maka turētāji, kuriem visas ministrijas prasa naudu, lai apmierinātu daudz būtisku vajadzību. Skaidrs, ka visas vajadzības nav apmierināmas.
Nav jau neviena ideāla valstsvīra vai politiķa. Tāds, pēc Dzintara domām, nav arī Dombrovskis. Līdz šim valdībā ir vērojama "bumbošanās" ar atbildības jomām starp premjeru un ministriem. Pēc Dzintara domām, daudz drosmīgāk un pareizāk būtu izvērtēt, kas notiek valdībā un atsevišķās ministrijās.
VL-TB/NNK deleģētie ministri - tieslietu ministrs Jānis Bordāns un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende - esot apliecinājuši, ka gadījumā, ja ministru izvērtēšana notiek, viņi kā pirmie ir gatavi prezentēt to, kas ir paveikts, un atbildēt uz koalīcijas partneru jautājumiem. Dzintars atzīst, ka kultūras ministrei pēdējā laikā, īpaši pēc komandējuma uz Austrāliju, ir bijušas zināmas komunikācijas problēmas, tomēr šobrīd kultūras ministres Jaunzemes-Grendes paveikto un iesākto darbu saraksts, pēc Dzintara domām, "ir pieklājīgs", un to arī novērtē sadarbības partneri, kuri sākotnēji bija visai skeptiski noskaņoti pret ministri, kaut vai "Kultūras alianses" pārstāvji.
"Esmu pārliecināts, ka pēc ministru darba izvērtēšanas koalīcijas partneri neprasīs kultūras ministres Jaunzemes-Grendes nomaiņu," uzskata Dzintars.