Saudzējot dabas resursus, arvien vairāk piedomājam pie izvēles dzīvot zaļāk. Tajā pašā laikā Latvijas jaunie zinātnieki kaļ plānus, kā izmantot zaļās tehnoloģijas, lai radītu jaunus produktus, kas mūsu planētu padarītu nevis netīrāku, bet tīrāku. Par to, kas notiek Zaļo tehnoloģiju inkubatorā, stāsta tā komercdirektors Matīss Neimanis.
Cik ilgi un ar kādiem projektiem Zaļo tehnoloģiju inkubators strādā?
Pie inkubatora izveides idejas sākām strādāt 2011. gadā. Līgumu ar Ekonomikas ministriju un LIAA par šī projekta īstenošanu noslēdzām 2014. gadā. Inkubatoru primāri finansē Norvēģijas finanšu instruments. To izveidojušas Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Lai arī Latvijā ir dažādi atbalsta instrumenti, zinātniekiem ir diezgan izaicinoši šo finansējumu saņemt jauna biznesa uzsākšanai. Līdz ar to Zaļo tehnoloģiju inkubatorā tiek uzņemti gan jau esoši uzņēmumi, gan fiziskas personas, kas atnāk tikai ar ideju un īsti nav skaidrs, vai tur vispār ir bizness. Idejas izstrādei un pilnveidošanai inkubatorā paredzēti seši mēneši, pēc tam ir otrs periods, kur idejas realizācijai var saņemt papildu finansējumu. Mērķis pusotrā gadā izveidot gatavu produktu, ko, iespējams, jau var virzīt tālāk tirgū.
Zaļās tehnoloģijas jeb aprites ekonomika ir vērsta uz ilgtspēju un nākotnes perspektīvu, un tas nozīmē, ka nekas netiek izsviests ārā, ka viena uzņēmuma atkritumi ir cita uzņēmuma izejvielas, kurš atkal ar šiem atkritumiem strādā un rada labu produktu ikdienas vajadzībām. Tas prasa arī lielu zinātnisko iesaisti un tehniskās zināšanas. Tāpēc inkubatora uzdevums ir attīstīt videi draudzīgu produktu. Tas var būt saistīts ar alternatīvo enerģiju izmantošanu, piemēram, saules baterijām, vai alternatīvu transporta veidu, ekodizainu vai tie var būt jebkāda cita veida produkti, kas mudina cilvēkus tērēt mazāk resursu un mazāk videi kaitīgu vielu. Piemēram, jūras aļģes, ar ko jūras krasts dažkārt ir pārāk pilns un pašvaldība būtu priecīga, ja kāds tās novāktu, var izmantot mēslojumam, un šobrīd viena inkubatora komanda pēta, kam jūras aļģes varētu izmantot un kā tās iespējams pārstrādāt.
Par videi draudzīgām tehnoloģijām ir vairāki interesanti projekti. Jaunie zinātnieki spēj izdomāt ļoti konkurētspējīgas lietas. Sapropelis tiek dēvēts par Latvijas zeltu – Latvijas Universitātē komanda strādāja pie domas, ko ar sapropeli vēl var darīt, un atklāja, ka tam ir arī līmējoša funkcija. Šī videi draudzīgā līme var būt ārkārtīgi noderīga atsevišķos gadījumos.
Pagājušajā gadā RTU jaunie zinātnieki startēja starptautiskajā konkursā Climate Launchpad ar vienu no savām jaunajām tehnoloģijām, un viņi iekļuva starp desmit labākajām biznesa idejām pasaulē par to, kā ļoti ātri un efektīvi attīrīt netīru ūdeni un panākt, ka tas ir dzerams. Lai arī šī nav aktuāla lieta Latvijā, citur toties pasaulē tīra un dzerama ūdens jautājums ir ļoti nozīmīgs.
Cik daudz ideju zaļajā inkubatorā ir attīstītas?
Kopš 2014. gada esam strādājuši ar 153 biznesa komandām. Pārsvarā tie ir cilvēki, kas saistīti ar zinātni, ir mācījušies inženierzinātnes vai dabaszinātnes vai kuru komandās ir cilvēki ar tehniskajām zināšanām. Aptuveni 60–70 ideju ir ļoti cieši saistītas ar universitātēm – vai nu pieaicināts kāds zinātnieks, kas nācis ar savu ideju, vai tie ir jaunie zinātnieki, vai tie ir maģistra studenti, kas saistīti ar kādu zinātnisku tēmu, vai arī šī komanda atnākusi nesaistīta ar universitāti, bet projekta laikā sadarbība izveidojusies.
Pirms nepilna mēneša uzņēmām pēdējo, desmito pieteikumu kārtu – 20 ideju, ar kurām strādāsim līdz nākamā gada pavasarim. Kopumā divos gados esam saņēmuši 600 pieteikumu, kopumā konkurss ir bijis liels, it sevišķi programmas sākumā. Par nākamo uzņemšanu skaidrības nav, jo inkubatoram šobrīd pieejamais finansējums beigsies pavasarī. Bet skatīsimies, vai un kā šis inkubatora projekts turpināsies.
Kuri inkubatorā tapušie projekti jau ir nopelnījuši kādu atzinību?
Nozīmīgs faktors veiksmīgam zaļo tehnoloģiju projektam ir produkta potenciāls eksportam. Latvijā investīciju apjoms ir mazs – tā nauda, kas ir, ir relatīvi dārga. Latvijā arī tirgus ir mazs. Viens spēcīgs produkts, kas attīstīts inkubatorā, ir Play Engineering, kas saistīts ar sporta laukuma filmēšanu ar automatizētām kamerām, kuras filmē, spēj noteikt, kuri ir interesantākie spēles momenti, un automatizēti seko līdzi spēlei. Šo programmu var izmantot arī treneri, lai labāk saprastu, kā katrs sportists kustas. Šī produkta tirgus ir visa pasaule, un viņi to jau izmanto. Tas ir produkts, ko zina jomas speciālisti.
Vēl viens piemērs – izolācijas putu materiāls, kas tiek ražots daļēji no rapšu un tallu eļļas. Tālāk šis maisījums tiek pārdots lieliem uzņēmumiem, kas ražo putu materiālu. Šis ir milzīgs visas pasaules tirgus, un Latvijas uzņēmums tajā laužas iekšā. Šis uzņēmums pēc inkubatora saņēmis riska kapitāla investīcijas un ir spējīgs īstenot lielu LIAA projektu. Uzņēmums ir Polylabs, kuru vada jurists bez zināšanām tehnoloģijās, bet spējis izveidot komandu un piesaistīt cilvēkus, kas saprot tehniskās lietas.
Kā pats esi saistīts ar videi draudzīgo jomu?
Latvijas Universitātē strādāju kopš 2006. gada, palīdzot zinātniekiem komercializēt zinātniskās izstrādes. Redzot ikdienā daudz labu ideju, tas bija loģisks solis – veidot inkubatoru. Arī savu doktordabu veidoju par videi aktuālu tēmu – inovācijām meža jomā. Pats arī ticu, ka aprites ekonomikai ir potenciāls, un ikdienā sekoju līdzi, lai lieki nešķērdētu resursus. Tas ir kā dzīvesveids, kas ir svarīgi, lai domātu uz priekšu.