Par pamatojumu šādai diagnozei kalpo kārtējā reize, kad viena pacienta roka nezina, ko dara otra. Viena, piemēram, tikko ir parakstījusi līgumu par visu laiku lielāko ES zinātnisko projektu atbalstu, kurā daļēji iesaistīti pat Latvijas zinātnieki. Konkursā uzvarēja divi projekti, no kuriem viens nodarbojas ar garfīna materiāla izpēti, bet otrajam par galveno uzdevumu ir izvirzīts radīt mākslīgu cilvēka smadzeņu modeli. Katrs no projektiem nākamo desmit gadu laikā tiks nodrošināts ar atbalstu viena miljarda eiro apmērā.
Otra roka tajā pašā laikā saskatījusi Eiropas palīdzības fonda vistrūcīgākajiem (Fund for European Aid for the Most Deprived) budžetā ekonomiskas pretrunas un jau 2011. gadā nolēma samazināt to no 500 uz 123 miljoniem eiro gadā. Fonds nodarbojas ar pārtikas produktu nodrošināšanu trūkumcietējiem, tāpēc drastiskais budžeta samazinājums tomēr tika pārskatīts un apstiprināts līdz 2014. gadam iepriekšējā apmērā. Taču 2014.-2020. ES budžeta plānā fondam no līdzekļu apcirpšanas nav izdevies izvairīties un tas samazināts par 20%, iztrūkumu tagad katrai valstij pašai vajadzētu nodrošināt pēc savām spējām.
Taupības politika dažkārt mēdz pieņemt visai dīvainas formas ne vien pie mums Latvijā, bet arī dažkārt dīvainajā Eiropas Savienībā. Savādi, ka zinātnisko projektu budžeta veidošanā var piedalīties atsevišķas valstis, kā arī uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti attiecīgo produktu izpētē. Tāpēc visai iespējams, ka liela daļa projekta pievienotās vērtības visspilgtāk būs redzama tieši uzņēmumu akcionāru konta izdrukās. Interesanti arī, ka mākslīgo smadzeņu radīšanas galvenais izpētes centrs atrodas Šveicē, kas, kā zināms, nemaz neietilpst ES.
Lai arī ne tuvu ne katrs piekritīs, ka izsalkums ir vislabākā garšviela pasaulē, ES tomēr pilnībā spēj turēties pretī trendam un, paaugstinoties trūkumcietēju skaitam, samazina tiem palīdzību. Uz ciešāku savienību tēmējošo Briseles darboņu neiejūtību ir vērts salīdzināt ar sociālā atbalsta ziņā mūžam peltajām ASV, kur pārtikas palīdzības apjoms no 2005. līdz 2010. gadam ir palielinājies par 79%. Kamēr ASV vienam pilsonim gadā no budžeta pārtikas palīdzībai tiek atvēlēti 387€ (plānotais 2014.-2020.), ES tas ir apaļš eiro.
Nebūtu pārspīlēti moto «vienoti dažādībā» aizstāt ar ES atbilstošāko - «saliedēti nabadzībā».