Pozitīvu sniegumu, ar vienu izņēmumu – pārējo rūpniecību, kas lielā mērā saistāms ar siltajiem laikapstākļiem, uzrāda visas nozares. Pozitīvi, ka kāpumu spēja sniegt apstrādes rūpniecība, kas, neskatoties uz nenoteiktību Austrumu tirgos, varētu turpināt audzēt apjomus alternatīvos, jo īpaši Eiropas tirgos. Savukārt visai iespaidīgs pieaugums vērojams būvniecībā (+24,6%), kas kopumā augsts varētu saglabāties arī visa gada garumā. Arī tirdzniecībā aktivitāte turpināja kāpt, kaut temps ir kļuvis salīdzinoši mērens. Tikmēr pozitīvas tendences uzrāda arī pakalpojumu nozares.
Vērtējot turpmākās attīstības perspektīvas joprojām nākas ņemt vērā nenoteiktību, kas saistīta ar Ukrainas konflikta radīto politisko saspīlējumu un Krievijas ekonomikas izaugsmes izsīkumu, gan arī ekonomikas atslābumu Igaunijā. Šo faktoru ietekme otrajā ceturksnī joprojām būs visai ierobežota un skaidrāk varētu izpausties gada otrajā pusē. Tomēr atsevišķas indikācijas jau ir vērojamas, tas ir, darbības traucējumus izjūt gan pakalpojumus eksportējošie, piemēram IT uzņēmumi, gan ražojošie uzņēmumi. Tādēļ eksporta turpmākā attīstība būs pietiekami smagnēja, kas ņemot vērā kopējo nenoteiktību arī par eirozonas atgūšanās noturīgumu, atstās iespaidu uz investīciju aktivitāti. Taču to lielā mērā vēl koriģēs ES fondu nosacījumi, kā dēļ uz gada beigām uzņēmēji varētu aktivizēties. Taču pozitīvās tendences turpinās uzturēt un virzīt iekšējais patēriņš, kam burās turpinās pūst zemā inflācija un ienākumu pieaugums. Tādejādi ekonomiskā aktivitāte koncentrēsies patērētāja rokās, kamēr uzņēmēji saglabās piesardzību. Šā gada prognozes, ņemot vērā gada sākumu, ir pārskatītas uz leju un izaugsme sagaidāma 2,9% apmērā. Patlaban varētu šķist, ka Ukrainas konflikts sevi pamazām izsmeļ, tomēr joprojām nevar izslēgt jaunu saasinājumu un attiecīgi sekojošu darbības ierobežojumu, pārrāvumu vilni.