SKDS partiju kopējos reitingos tādas milzīgas tālejošas izmaiņas nav novērojamas, tas, kas krīt acīs, ka ir jau augusts un vairāk nekā ceturtā daļa vēl aizvien pauž, ka nav izlēmuši, vai ies vēlēt, un līdz ar to nav skaidrs, kā tas milzīgais daudzums potenciālo balsu sadalīsies.
Es domāju, ka lielākā daļa neizlēmušo nemaz neaizies uz vēlēšanām. Jo jautājums – ko nozīmē "neizlēmis"? Man ir pamats domāt, ka tas nav stāvoklis, kad "es pilnīgi droši iešu un balsošu, bet man nav skaidrs vai es nevaru saprast, vai par to vai šito partiju balsot". Protams, ir arī tādi cilvēki, bet kopumā tas ir maldīgs pieņēmums. Tas, ko rāda citas aptaujas, citi mērījumi, ka lielas daļas balsstiesīgo interese par politiku Latvijā ir "par tik, par cik" – ir kādi, kas ļoti seko līdzi, kam ir ļoti dziļa interese par to visu, kas, protams, zina, "kas ir kas", un kam ir simpātijas pret vienu vai otru partiju, kuras vēl var arī mainīties, bet tie ir aptuveni tikai 25% no visiem balsstiesīgajiem. Tad, kad nāk vēlēšanas, tas procents vēl pieaug. Ir kāda trešā daļa, kam vispār nav intereses par politiku, un ir vēl viena trešdaļa līdz 50%, kas ir vairāk tādi "svētdienas braucēji", kuri saprot, ka nāk vēlēšanas un varbūt būs jāiet un jāpiedalās, un tad tā kā pieslēdzas un mēģina noorientēties tēmā. Bet no tā neizriet, ka viņiem uzreiz ir skaidrs, ka ir, teiksim, trīs partijas, par kurām viņi varētu balsot, tikai nevar izvēlēties, par kuru. Noorientēšanās drīzāk nozīmē stāvokli "nu, tā kā iesim, tā kā neiesim", "nu, jāsaprot, kāds vispār ir piedāvājums". Tad nu visās šajās stadijās tie balsstiesīgie cilvēki kaut kur atrodas.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!