Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Politiķi neizrāda vienotu gatavību aizliegt cigaretes

Plašas diskusijas par smēķēšanas mazināšanu izvērtās pagājušajā nedēļā Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, apspriežot projektu grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, tostarp par deputātu Armanda Krauzes (ZZS) un Ramonas Petravičas (LPV) priekšlikumu pilnībā aizliegt pārdot cigaretes tām personām, kas dzimušas sākot no 2009. gada. Diemžēl debašu virzība komisijas sēdē lika noprast, ka vairums deputātu attiecībā uz cigarešu aizliegšanu nav tik naski, kā attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu aromātiem, par kuru aizliegšanu Saeima jau ir nobalsojusi otrajā lasījumā.

Diskutējot par cigarešu pilnīgu aizliegumu šodien vēl nepilngadīgajām personām, komisijas sēdē tostarp izskanēja arī tādi argumenti, kā, piemēram, ka ES līmenī Jaunzēlandes izvēlētais modelis vēl netiek izskatīts un, visticamāk, diskusijas par šo tēmu vēl būšot garas. Būtībā tas ļauj izdarīt secinājumu, ka vismaz politiķu un ierēdniecības līmenī patlaban nav gatavības izskaust vienlīdz bargi un vienlaicīgi jebkura veida smēķēšanu.

Izbrīna atšķirīgā pieeja

Runājot komisijas sēdē par minēto priekšlikumu, deputāte R. Petraviča uzsvēra, ka priekšlikums aizliegt pārdot cigaretes tām personām, kas dzimušas, sākot no 2009. gada būtībā ir tāds pats modelis, kā tas īstenots Jaunzēlandē.

“Tas nozīmē, ka tie, kas šodien legāli drīkst smēķēt, tie arī to varēs darīt, bet tā kā visa galvenā uzmanība bijusi likta uz to, lai apkarotu smēķēšanu jauniešu vidū, tad tiem, kuriem šobrīd nav legālu iespēju iegādāties cigaretes, kad viņi sasniegs šo vecumu [no kura patlaban normatīvi atļauj iegādāties tabakas izstrādājumus] – 19 gadus kā mēs esam lēmuši paaugstināt vecuma slieksni, no kura var iegādāties cigaretes – tad viņiem šāda iespēja tiks liegta, un pamazām pāriesim uz to, ka cigaretes vispār izzudīs no lietošanas [aprites] ar laiku, skaidroja deputāte.

Pēc viņas stāstītā - atbilstoši apkopotajai informācijai – smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES, un gandrīz 13 miljoni cilvēku Eiropas valstīs slimo vai nu ar onkoloģiskajām vai ar elpceļu infekciju saslimšanām, kuras izraisa tieši smēķēšana. “Jo smēķējot cigareti, izdalās tūkstošiem kaitīgu vielu – principā tā ir pielīdzināma tādai ķīmiskai rūpnīcai. Un ir aprēķināts, ka tabakas izstrādājumu dēļ katru gadu pāragri mirst 650 tūkstoši ES iedzīvotāju. Un ne tikai smēķētāju, bet tajā skaitā arī nesmēķētāji – pasīvie smēķētāji. Saskaņā ar aprēķiniem ES valstīs no slimībām, ko izraisa atrašanās tabakas dūmos mājās vai darba vietā, miruši ir aptuveni 80 tūkstoši pieaugušo, no tiem 20 tūkstoši – pasīvie smēķētāji, kuri bijuši spiesti atrasties tabakas dūmos,” akcentēja R. Petraviča.

Arī jaunākajā OECD publikācijā norādīts, ka pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) aplēsēm smēķēšana katru gadu nogalina astoņus miljonus cilvēku visā pasaulē un 1,2 miljonus cilvēku, kuri mirst tieši no pasīvās smēķēšanas. “Skatoties arī uzdotos jautājumus Veselības ministrijai (VM) kā valsts līmenī ir plānots samazināt smēķētāju skaitu, tad atbilde bija, ka definētais mērķis Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.- 2027. gadam paredz samazināt smēķēšanu iedzīvotāju grupā no 15 līdz 64 gadiem no 26,2% uz 24,7% - tātad tikai par pusotru procentu (procentpunktu) ir paredzēts samazināt smēķētāju skaitu piecu gadu laikā, kas, man šķiet, ir tīri absurdi, ņemot vērā visas šīs onkoloģiskās saslimšanas un mirstību, dēļ kā mēs zaudējam cilvēkus teju katru dienu Tāpat VM raksta, ka regulāri smēķējošo 15 gadīgo skolēnu īpatsvaru ir plānots samazināt no 12,3% (kāds bija 2018.gadā) uz 10% 2027. gadā. Tātad te mēs runājam par piecpadsmit gadīgiem bērniem – nu kāds tur samazinājums?” jautāja R. Petraviča.

Tāpat viņa arī citēja VM datus par to, cik cilvēku mūsu valstī mirst no ļaundabīgiem audzējiem – protams, ne visi no viņiem ir smēķētāji, bet kā redzam, tas skaits nesamazinās un iedzīvotāju mirstība ar ļaundabīgiem audzējiem uz 100 tūkstošiem cilvēku 2008. gadā bija 268 cilvēki, bet 2021. gadā ir jau palielinājums – 305 cilvēki.

“Mirstība pieaug, un es domāju, ka šeit vispār nevarētu būt tādi argumentēti iebildumi, kāpēc mēs gribētu pasargāt jauniešus no cigaretēm, jo tas nestāsies spēkā ne rīt, ne parīt. Tas stāsies spēkā tikai tad, kad tie, kuri dzimuši 2009. gadā un nākamajos gados, sasniegs 19 gadu vecumu – viņi vispār nezinās, kas tas [cigaretes] tāds ir par produktu, tāpēc es tiešām aicinu visus atbalstīt [šo priekšlikumu], lai mēs varam būtiskus soļus spert uz priekšu, lai samazinātu šo kaitīgo ieradumu, kas izraisa nāves,” pauda deputāte.

Savdabīgu argumentus pret ideju aizliegt pārdot cigaretes cilvēkiem, kuri dzimuši sākot no 2009. gada, pauda Saeimas deputāts Gundars Daudze: “Es kādreiz biju Saeimas priekšsēdētājs, un toreiz Saeimas Juridiskā biroja vadītājs bija Gunārs Kusiņš. Un viņš toreiz izteica vienu ļoti labu domu – nekad nedrīkst pieņemt tādus likumus, kurus nevar reāli dzīvē izpildīt. Jaunzēlande ir sala – mēs esam Eiropas kopīgajā ekonomiskajā zonā, un ja mēs šo ieliekam likumā – jūs domājat, ka tās cigaretes samazināsies? Domāju, ka nē. Tās vienkārši ievedīs, jo muitas un robežkontroles reāli ES [starp dalībvalstīm] nepastāv, un valsts vienkārši nesaņems akcīzes nodokli, un līdz ar to nebūs naudas, no kā finansēt veselību. Es nekad neesmu pīpējis, bet domāju, ka nevajag pieņemt likumus, kurus nevar reāli izpildīt.”

Šo G. Daudzes argumentu diezgan loģiski noraidīja R. Petraviča: “Ja atceramies, tieši pirms pāris nedēļām mēs tieši tādā pašā veidā atbalstījām grozījumus, kas paredz aizliegt šķidrumu ar garšu un aromātu izmantošanu elektroniskajās cigaretēs, ar ko principā mēs pielēmām, ka tās e-cigaretes tiek aizliegtas, jo bez smaržām un garšām tās neeksistē. Tajā brīdī Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji brīdināja par 10 miljonu eiro zaudējumiem, bet mēs visi uzskatījām, ka veselība ir galvenais – tātad mēs fokusējamies tomēr uz veselību nevis, lai to vispirms sagandētu un pēc tam ārstētu. Un tad arī to līdzekļu būs mazāk vajadzīgs. Un tobrīd bija tieši tāds pats jautājums – kurš tad kontrolēs, lai valstī netiktu ievesti šie produkti no citām ES dalībvalstīm. Taču arī visa Saeima toreiz nobalsoja par pilnīgu aizliegumu. Bet kas tad tagad ir savādāk? Tos elektroniskos varēs kontrolēt, bet šos nevarēs? Kas tieši ir savādāks?”

Jaunzēlandes modelis krustugunīs

Beztabakas produktu asociācijas valdes priekšsēdētājs Emīls Ozoliņš, runājot par Jaunzēlandes modeli, akcentēja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas, kas iegūta interneta resursos, ir redzamas trīs galvenās lietas, kā rīkojas Jaunzēlandes valdība smēķēšanas izskaušanas jomā. Pirmais – noteiktais vecuma slieksnis – 2009. un turpmākie gadi, kuros dzimušajiem nekad nebūs ļauts iegādāties cigaretes, otrkārt – Jaunzēlandē samazina cigarešu tirdzniecības vietas no 6000 uz 600, treškārt – tiek samazināts pieļaujamais nikotīna daudzums cigaretēs.

“Bet svarīgais, uz ko gribu vērst uzmanību – šis likums Jaunzēlandē neattiecas uz beztabakas produktiem kā mēs tos saucam jeb veipiem un e-cigaretēm. Tā ir būtiska nianse, un meklējot iemeslu, kādēļ Jaunzēlandē šādi tiek diferencēts, atradu Jaunzēlandes veselības ministrijas oficiālo nostāju attiecībā par e-cigaretēm – eksperti uzskata, ka tvaicēšanas produkti ir mazāk kaitīgi nekā smēķējamā tabaka, taču nav pilnīgi nekaitīgi. Konstatēts, ka tvaikos arī ir virkne toksisku vielu, kas tostarp arī var izraisīt vēzi, bet kopumā to līmenis ir daudz zemāks nekā cigarešu dūmos. Smēķētāji, pārejot uz tvaicēšanas produktiem, visticamāk, samazinās risku savai veselībai un apkārtējiem,” pauda E. Ozoliņš.

Apakškomisijas vadītāja, deputāte Līga Kozlovska (LZS), papildinot E. Ozoliņa teikto, pauda, ka arī viņa esot iepazinusies e-vidē ar informāciju par Jaunzēlandē izsludināto likumu par bezsmēķēšanas vidi un regulējamiem izstrādājumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.

“Kad runājam par Jaunzēlandes VM skaidrojuma par šiem izstrādājumiem, tad droši vien nedrīkst izraut no konteksta visas pārējās lietas, ko VM ir paudusi saistībā ar priekšlikumiem par smēķējamās tabakas regulatīvo režīmu. Un te ir atsevišķs punkts par elektroniskajām cigaretēm – ja runājam par e-cigarešu nākotnes kaitīgo ietekmi, kas pat līdz galam vēl nav izpētīta – cik lielā mērā šīs kancerogēnās vielas izraisīs, piemēram, plaušu vēzi un citas lokalizācijas vēžus nākotnē. Un vai tiešām šādā veidā iegūtā nauda [no šo produktu akcīzes nodokļa] ir tas avots mūsu veselības aprūpei, lai mēs atkal ārstētu kā tādā burvju aplī mūsu iedzīvotājus, jauniešus gan no atkarībām, gan tālāk arī vecākus cilvēkus vidējā vecumā no dažādu lokalizāciju vēžiem.”

L. Kozlovska arī uzsvēra, ka Jaunzēlande ir salas valsts un, iespējams, “šos ierobežojumus likumiskā kārtā bija daudz vieglāk pieņemt, bet mums ir jāzina – šajā pavadrakstā [likuma paskaidrojumā] ir ļoti skaidri un gaiši pateikts – diskusija par šo likumu, kas stājās spēkā šogad, ir sākta jau 2010.gadā. Sabiedrība ir izglītota vismaz jau 12 gadu garumā, un ir nonākusi pie tā, ka jau 85% no Jaunzēlandes iedzīvotājiem nesmēķē pēc pārliecības. Zināšanas ir tas, kas dod šo informāciju. Tajā pašā laikā arī Jaunzēlandes VM ir sākusi lielu apspriedi valstī, cik pašreiz jaunieši aizraujas ar šīm ierīcēm (elektroniskajiem smēķēšanas produktiem).”

Kozlovska: neesam gatavi šobrīd aizliegt cigaretes

Kā argumentu tieši pret elektroniskajām cigaretēm L. Kozlovska arī minēja iespējamus šo ierīču akumulatoru eksplozijas riskus, kas varētu radīt gana smagas sekas. Viņa gan nekonkretizēja ar konkrētiem datiem, cik šādu gadījumu pasaulē, tostarp Latvijā notiek. Diskusijas dalībnieki gan oponēja šim L. Kozlovskas argumentam, norādot, ka e-cigarešu baterijas nemēdz eksplodēt biežāk kā jebkuru citu mūsdienu elektroierīču baterijas.

VM pārstāve diskusijas gaitā norādīja, ka Jaunzēlandē smēķētāju skaits ir ap 8%, Latvijā – 29%, ieskaitot arī elektroniskās smēķēšanas ierīces, uz šis skaits aizvien pieaug no gada uz gadu, līdz ar to arī runājot par samazināšanas iespējām, mums vispirms ir jāaptur smēķētāju skaita pieaugums, un tad arī varēšot runāt par samazinājumu.

Skolas vecuma bērniem redzam lielu pieaugumu tieši nikotīnu saturošo tā saucamo beztabakas produktu grupā skolēnu vidū. Ja runājam tikai par tabakas izstrādājumu ierobežošanu, tad tur ietekmi uz skolas vecuma bērniem nesasniegsim. Protams, VM ļoti atbalsta aizliegumu no noteiktas vecuma grupas vispār aizliegumu, bet tad jārunā par visu nikotīna produktu aizliegumu kā tādu. Priekšlikums paredz aizliegt pārdot. Bet šis priekšlikums neparedz arī aizliegt lietot, kā tas ir bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Sēdes noslēgumā gan nācās secināt, ka diskusija no sākotnējā pamata – par A. Krauzes un R. Petravičas priekšlikumu pilnībā aizliegt pārdot cigaretes tām personām, kas dzimušas sākot no 2009. gada pārauga diskusijā par smēķēšanas kaitīgumu kopumā. Būtībā sēdes vadītāja apzināti vai neapzināti ļāva diskusijas tēmai “aizslīdēt” plašākā kontekstā. Kas, protams, ir pozitīvi no sabiedrības veselības viedokļa, tomēr nedod atbildi uz galveno jautājumu – vai politiķi un ierēdņi ir patiešām gatavi vērsties pret jebkāda veida smēķēšanu, tajā skaitā tieši pret cigarešu smēķēšanu, ne tikai pret cigarešu alternatīvām.

Kozlovska sēdes noslēgumā izteica cerību, ka “šī diskusija tikai ir sākusies. Kādēļ mēs pieminām Jaunzēlandi? Tādēļ, ka viņi ir sasnieguši labus gan veselības rādītājus, gan caur dažādiem ierobežojumiem aizlieguši tabakas izstrādājumu lietošanu un tirdzniecību. Un tāpat tagad diskutē par nākamo jautājumu, kas izraisa gan atkarību, gan citādas visādas veselības problēmas – par e-ierīcēm. Un šī diskusija, kas mums šodien, varētu teikt, ir iesākusies, skaidrs, ka, Ramona, mēs runājam par visu šo – gan tabakas izstrādājumu, gan e-ierīču kaitīgumu uz cilvēku veselību. Un skaidrs, ka mēs nākotnē, ļoti iespējams, aiziesim arī uz Jaunzēlandes sasniegumiem attiecībā uz veselības rādītājiem. Bet mums ir nepieciešama sabiedrības izglītošana, mums ir nepieciešama diskusija.” Pēc viņas teiktā secināms, ka tikpat enerģiski un mērķtiecīgi, kā noteikt aizliegumus elektronisko cigarešu šķidrumiem, tikpat drastiskus ierobežojumus tradicionālo cigarešu izplatībai daļa politiķu vismaz tuvākajos gados nav gatavi ieviest.

“Ja mēs arī šos divus priekšlikumus [A. Krauzes un R. Petravičas rosinājumu par cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem] konkrēti noraidījām šinī mirklī, mēs nesakām, ka tie ir slikti priekšlikumi, bet mēs vēl tam vienkārši neesam gatavi, lai mēs, piemēram, ar rītdienu aizliegtu visu tabaku (…). Mēs noteikti to saturiski un pēc būtības atbalstām. Šī nav pēdējā diskusija, šī nav pēdējā apakškomisijas sēde. Atcerieties, ka līdz 16. maijam var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam, bet es ļoti ceru, ka pamatlietas netiks mainītas,” rezumēja L. Kozlovska.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas