Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.
Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.
Visvairāk – Ziemassvētkos
No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā). Parafīna kušanas temperatūru (40–65 °C) paaugstināja, sveču maisījumam pievienojot stearīnu. XX gadsimta sākumā sveču apgaismojumu nomainīja petrolejas lampas, bet no
XX gadsimta vidus – elektriskais apgaismojums. Tomēr sveču apgaismojums joprojām palika kā galvenais gaismas avots laikos, kad nebija elektrības, vai arī svētku un svinību pasākumos. Latvijā un Ziemeļeiropā sveču patēriņš būtiski palielinās laikā pirms Ziemassvētkiem, kad vakaros tiek iedegtas sveces adventes vainagā. Latvijā un Austrumeiropā sveces tiek ļoti plaši izmantotas mirušo piemiņas pasākumos un reliģisko ceremoniju laikā. Gan PSRS posmā, gan Latvijai atgūstot neatkarību, sveču ražošana mājas apstākļos – nelielos uzņēmumos u. c. – saglabājas visu laiku.
Latvijas pievienošanās ES radīja apstākļus ievērojamam Latvijas sveču eksporta pieaugumam. 2001. gadā Latvijas sveču eksports bija 5,1 miljons eiro, bet sveču eksporta un importa bilance – 3,1 miljons eiro. Savukārt 2006. gadā Latvijas sveču eksports sasniedza 13,3 miljons eiro, bet eksporta un importa bilance – 9,5 miljonus eiro. Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu sveču ražošana un eksports palielinājās. 2024. gadā Latvijas sveču eksports sasniedza 43,7 miljons eiro, bet eksporta un importa bilance – 33,9 miljonus eiro.
Lielākie uzņēmumi
Lielākie sveču ražotāji Latvijā un Baltijā ir SIA Baltic Candles un SIA Diana Sveces.
Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2025. gada TOP 500+ SIA Baltic Candles ar 23,3 miljonus eiro lielu apgrozījumu 2024. gadā bija 505. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja aptuveni 200 darbinieku. Atrodas Dobelē un eksportē 97% no saražotās produkcijas.
SIA Diana Sveces ar 13,7 miljonus eiro lielu apgrozījumu 2024. gadā bija 867. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja 236 darbiniekus un 2024. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja 1,46 miljonus eiro. SIA Diana Sveces atrodas Ventspilī un eksportē vairāk nekā 95% no uzņēmuma sveču produkcijas.
Abi šie uzņēmumi nodrošina to, ka Latvija ir kļuvusi par vienu no lielākajiem sveču eksportētajiem pasaulē.
Sveču eksports
2024. gadā pasaules liekākais sveču eksportētājs bija Ķīna, kura eksportēja sveces par 946 miljoniem eiro. Ķīnas daļa pasaules tirgū 2024. gadā bija 22,2%. Otrajā vietā ar 727 miljoniem eiro (17,1% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija, bet trešajā vietā ar 513 miljoniem eiro (12,1% no kopējā pasaules eksporta) bija Vjetnama. Tālāk sekoja Nīderlande (221 miljons eiro, 5,2%), Vācija (186 miljoni eiro, 4,4%), Beļģija (175 miljoni eiro, 4,1%), ASV (166 miljoni eiro, 3,9%), Kanāda (155 miljoni eiro, 3,6%), Čehija (144 miljoni eiro, 3,4%) un Francija (130 miljoni eiro, 3,1%). Latvija ar 43,7 miljonus eiro lielu sveču eksportu (1% no kopējā pasaules eksporta) 2024. gadā bija 19. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 18,7 miljonus eiro lielu sveču eksportu (0,44% no kopējā pasaules eksporta) bija 24. vietā pasaulē.
Savukārt pēc sveču eksporta un importa bilances 2024. gadā Latvija ar plus 33,9 miljoniem eiro bija 7. vietā pasaulē. Labāka eksporta un importa bilance nekā Latvijai bija Ķīnai, Polijai, Vjetnamai, Indijai, Čehijai un Dominikānas Republikai, bet Latvija apsteidza Kanādu, Meksiku un Beļģiju. Latvijas pircēji izvēlas Latvijas sveces un pērk importa sveces ievērojami mazāk nekā daudzās citās zemēs.
2024. gadā Latvijas ienākumi no sveču eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 23,44 eiro un Latvija pēc šā rādītāja bija pirmajā vietā pasaulē. Polijas ienākumi no sveču eksporta bija 18,9 eiro uz vienu iedzīvotāju, Beļģijas –14,7 eiro, bet Igaunijai, kas bija 4. vietā pasaulē, – 13,65 eiro. Visai liels šis radītājs 2024. gadā bija Dānijai (12,72 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlandei (12,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovēnijai (11,03 eiro uz vienu iedzīvotāju). Ar 3,22 eiro uz vienu iedzīvotāju lielu sveču eksportu 2024. gadā Lietuva bija 15. vietā pasaulē. 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere sveču eksporta un importa bilancē uz vienu iedzīvotāju. Latvijas sveču eksporta un importa bilance bija 18,2 eiro uz vienu iedzīvotāju. Otrajā vietā bija Polija (17 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Igaunija (7,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Jāatzīmē, ka Lietuvai sveču eksporta un importa bilance bija negatīva – mīnus 1,32 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lietuva ievērojami vairāk sveces importē nekā eksportē.
Pasaules lielākie sveču importētāji ir attīstītās valstis, kurās ir saglabājušās sveču izmantošanas tradīcijas gan reliģiskos, gan ģimenes, gan tradicionālos svinīgos pasākumos. Gandrīz ceturto daļu (25,4%) no visā pasaulē piedāvāto sveču apjoma 2024. gadā nopirka ASV, otrs nozīmīgs sveču importētājs 2022. gadā bija Vācija (11,1% no pasaules importa), bet trešajā vietā bija Lielbritānijā (8%). Nozīmīgi sveču importētāji ir arī Nīderlande, Francija, Kanāda, Beļģija, Austrija, Čehija, Polija, Itālija. Savukārt 2024. gadā Latvijas sveču galvenie eksporta tirgi bija Dānija (40,9% no Latvijas kopējā eksporta), Zviedrija (22%), Vācija (14%) un Norvēģija (9,9%). Nozīmīgi Latvijas sveču pircēji 2024. gadā bija Lietuva (2,7%), Nīderlande (2,2%), Igaunija (2,2%), Somija (1,7%) un ASV (1,3%).
Rada pievienoto vērtību
Latvijas sveču eksports ir labs piemērs, kā ražošanā rodas preces ar augstāku pievienoto vērtību. Galvenās izejvielas, kas nepieciešamas sveču ražošanā, ir parafīns un stearīns. Latvija parafīnu neražo, tāpēc Latvija ir viens no lielākajiem parafīna importētājiem pasaulē. 2024. gadā Latvija importēja parafīnu par 3,7 eiro uz vienu iedzīvotāju un, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtā lielākā parafīna importētāja pasaulē. Parafīna importa cenas 2024. gadā vidēji bija 1,2–1,3 tūkstoši eiro par tonnu. Latvija par parafīna importu 2024. gadā vidēji maksāja 1,28 eiro par tonnu. Savukārt stearīnam, ko iegūst no dzīvnieku taukiem, vidējā importa cena 2024. gadā bija 954 eiro par tonnu.
Sveču eksporta cenas jau ir ievērojami augstākas, turklāt bez parafīna un stearīna sveču ražošanā tiek izmantotas arī citas izejvielas. 2024. gadā Latvija eksportēja sveces, vidēji saņemot 3,37 tūkstošus eiro par vienu tonnu sveču. Starpība starp importēta parafīna vai stearīna cenu un sveču eksporta cenu (2–2,4 eiro par katru tonnu) ir tā bagātības daļa, kura tiek pievienota sveču ražošanas procesā Latvijā, un tieši šī pievienotā daļa ir avots gan darba algai strādājošajiem, gan nodokļiem, gan pelņai un ienākumiem Latvijas uzņēmējiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.