gada 11. novembrī Rīgā. Lapicku ģimene pārcēlās uz Poliju, jo Andžeja tēvam piedāvāja profesora amatu Varšavas universitātē. Tomēr viņi uzturēja ciešus kontaktus ar Latvijā palikušo ģimenes daļu un pavadīja vasaras pie Andžeja Lapicka tantes Rīgas Jūrmalā.Andžejs Lapickis atveidoja neskaitāmas lomas uz poļu teātru skatuvēm. Viņam, kā aktierim un režisoram īpaši tuva bija 19. gadsimta poļu komēdiju autora Aleksandra Fredro daiļrade. Viņš ir bijis Varšavas Teātra akadēmijas rektors. Aktīvi iesaistījies demokrātisko pārmaiņu procesā Polijā 80. gadu beigās - tajā laikā aktieris kļuva par Polijas Seima deputātu. Andžejs Lapickis ir filmējies pie tādiem poļu režisoriem kā Andžejs Vajda (Kāzas, Viss pārdošanā, Vilka jaunkundzes) un Tadeušs Konvickis (Salto).Gan uz skatuves, gan privātajā Andžejs Lapickis dzīvē vienmēr bija sieviešu apbrīnu un nopūtu objekts, apstiprinot Polijā dzīvo uzskatu, ka no Latvijas nāk īpaši skaisti vīrieši. Aktieris 85 gadu vecumā apprecējās ar teatroloģi Kamilu Mščihovsku, kura bija 60 gadus jaunāka par viņu.Andžejs Lapickis savos pēdējos dzīves gados rakstīja felietonus Polijas presē, kur viņš ar ļoti siltām jūtam aprakstīja savas bērnības atmiņas no Latvijas.
Fragmenti. 1930., Bulduri.
"[...] Tā kā mātes māsa, tante Irēna tur dzīvoja, devāmies brīvdienās uz manu dzimto pilsētu. No Rīgas atceros glītu bruģi uz ceļa, kas radīja skaista skaņu kopā ar zirgu pakaviem.[...] Bruģis balts un tīrs uz ceļa un skaisti ziedošām puķēm (fuksijas?) uz Rīgas ielām kā Krakovā."
"No Bulduriem atmiņā palikuši saulrieti. Vīriešu nūdistu pludmale līdz deviņiem rītā un sieviešu līdz divpadsmitiem. Mamma mani ņēma līdzi uz dāmu pludmali - "Galu galā - tas taču bērns", un tu vēl brīnies, kā pēc šiem skatiem nekļuvu par homoseksuāli, tomēr līdz šim pret nūdistiem man ir viennozīmīga attieksme. Tālāk brīnišķīgā bērnu balle, kur pēc krēma ēšanas un šupošanās man palika nelabi. Es ātri tiku atvests mājās ar milzīgu kabrioletu [...]"