Nacionālajā teātrī top komēdija “Topdogi”

” Lomās - Dace Bonāte, Ilze Rudolfa, Ināra Slucka, Juris Lisners, Ivars Puga, Voldemārs Šoriņš, Zigurds Neimanis.1983. gadā Nacionālajā  teātrī ienāca Alfreda Jaunušana skolotais jauno aktieru kurss, daļa teātrī vairs nav, bet daļa izauguši par māksliniekiem, bez kuriem Nacionālo teātri šodien būtu grūti iedomāties – Dace Bonāte, Ilze Rudolfa, Ināra Slucka un Juris Lisners. Šogad viņiem visiem aprit 50, tāpēc top izrāde, ko iestudē viņu kursabiedrs Juris Rijnieks, atklāj I.Vasiļjeva.Lugas autors Urss Vidmers: “„Topdogi” bija „Neumarkt Theater Zürich“ projekts. Es rakstīju tekstu, Folkers Hese to iestudēja – mēs no sākta gala veidojām projektu kopā. Luga ir par bezdarbniekiem – šoreiz nevis par bijušajiem „padotajiem”, bet gan bijušajiem „priekšniekiem” – topdogiem, kas agrāk sēdējuši pie varas kloķiem. Tā ir par vidējā un augstākā ranga kadriem, nevis par tiem, kuri pamatā veido lielāko daļu bezdarbnieku armijas, kas mūsdienās aug augumā. Tomēr arī mūsu lugas „varoņu” kļūst arvien vairāk.Tie, kuri vēl nesen bija, kā likās, neaizskarami, tagad negaidot zaudē  darbu, jo uzņēmumi tiek pārstrukturēti, samazināti vai vispār slēgti. Atlaišanas vilnis ir skāris arī  „vadītājus”. Pēkšņi pazūd veseli menedžmenta līmeņi. Saudzēta netiek arī lielo koncernu vadība.Luga „Topdogi” nekādā ziņā nav mēģinājums uzvelt vainu kādai no pusēm vai kādai ideoloģiskai nostādnei. Un arī  otrādi – mūsu nolūks nav izraisīt līdzjūtību. Drīzāk tas ir mēģinājums radīt izpratni. Iespējams, ka luga ļaus skatītājiem labāk izprast procesus, kas daudzos cilvēkos, kas tikuši atlaisti no darba, izraisa kaunu, kaut arī viņi ļoti labi zina, ka nav „vainīgi”. Jo, kā gan cilvēki var būt vainīgi pie tā, ka tikuši atlaisti, ja rūpniecības un pakalpojumu uzņēmumi arvien vairāk uzskata, ka iztiks bez cilvēkiem?”