"Sanāca tematiskas paralēles. Intereses pēc sāku meklēt vairāk informācijas par autoru. Izlasīju stāstu par viņa iepazīšanos ar Konsuelu. Argentīnas revolūcijas priekšvakarā jauna Dienvidamerikas indiāņu izcelsmes atraitne pieņēma lidotāja grāfa Sent-Ekziperī bildinājumu un kopā ar viņu pārcēlās uz Āfriku, lai ļautos piedzīvojuma vilinājumam. Bet vai viss bija tik romantiski un skaisti?" ieskicē H. Arājs. "Tas rosināja uz pārdomām. Kāpēc tika uzrakstīts Mazais princis, kas nebūt nav skaista, gaiša pasaka par puisēnu, kurš ceļo starp planētām, bet gan drīzāk stāsts par vientulību, izmisumu, kas radies no sāpēm, greizsirdības, no aizvainojuma, no mīlestības. Tā ir neizpratne par dīvainajiem un neizprotamajiem cilvēkiem. Vai atceraties, kā beidzas grāmata? Mazais princis pasakas beigās noindējas, Lapsa paliek viena pamesta mežā. Princis neatgriežas pie Rozes, un droši vien tā iet bojā. Attiecību drāma starp Konsuelu un Tonio radīja Mazo princi, stāstu par vientulību," stāsta režisors. Ar savu ideju apvienot stāstu par Mazo princi un Sent-Ekziperī ģimenes drāmu viņš devās pie dramaturģes Justīnes Kļavas. "Viņa ieinteresējās. Ķērāmies klāt!"
Izrādes pirmā cēliena centrā ir Konsuela, viņas attiecības ar Antuānu. "Tas nav mīlasstāsts, bet, ja, piemēram, velk paralēles ar šaha spēli, tad satiekas Karalis ar Dāmu, divi pamatīgi raksturi. Kā diviem mīlētājiem saglabāt savu mīlestību, ja vienīgie ļaundari, kas traucē kopīgai laimei, ir viņi paši? Vai divas spilgtas personības var vai nevar izveidot kopdzīvi, kas tam traucē? Un ko tad, ja cerība uz labāku dzīvi sāk brukt? Antuāns ir meklējis dzīves piepildījumu sievietē, personīgajā aizrautībā – lidošanā, rakstniecībā. Galu galā viņš dzīves piepildījumu tā arī īsti neatrod. Tas ir tāds apjukums kādā dzīves posmā. Un šie jautājumi uztrauc arī mani personīgi – kam ir jēdzīgi veltīt laiku, kas gluži vai iztek cauri plaukstām kā smiltis?" teic režisors. Otrā izrādes daļa veidota kā autora satikšanās ar paša radītajiem tēliem.
Kā rīkoties skatītājam? Pirms tam izlasīt Mazo princi? "Nevēlamies ilustrēt to, kas ir grāmatā, bet gan gribam saprast, kas notiek ar tēliem. Ja skatītāji ir lasījuši grāmatu, viņi pamanīs atsauces, bet, ja kādam tas būs jaunums, būšu priecīgs, ja pēc izrādes noskatīšanās Mazais princis tiks izlasīts," saka H. Arājs.