Ceremoniju atklāja Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis un vadīja Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Balvu laureātus klātienē uzrunāja un sveica kultūras ministrs Nauris Puntulis, LKA rektore Rūta Muktupāvela, teātru pārstāvji, kolēģi un draugi. Laureātiem tika pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotās goda zīmes – ordeņi.
Jēkaba Dubura balvu par nozīmīgu ieguldījumu teātra pedagoģijā piešķirta šogad mūžībā aizgājušajam Latvijas Kultūras akadēmijas asociētajam profesoram, ilggadējam pedagogam un teātra režisoram Mihailam Gruzdovam. Balvu ceremonijā pasniedza viņa dzīvesbiedrei režisorei, aktrisei un pedagoģei Indrai Rogai un meitai Martai Marijai Gruzdovai.
Mihails Gruzdovs ir režisors, pedagogs, iedvesmotājs un sapņotājs, spožu diplomdarbu vadītājs, aktieru un režisoru kursu Meistars. Dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesors M. Gruzdovs Latvijas Kultūras akadēmijā strādā kopš 2001. gada. Pirms tam vairāk nekā 10 gadus strādājis Sanktpēterburgas Teātra Mākslas akadēmijā profesora Venjamina Fiļštinska meistarklasē. Latvijā docējis teātra režiju maģistra studiju programmā, starp kuras absolventiem arī aktrise, režisore un pedagoģe Indra Roga, un aktiermeistarību dramatiskā teātra aktieru un režisoru bakalaura studiju programmā.
Mihaila Gruzdova studenti šobrīd strādā visos Latvijas profesionālajos teātros, tāpat viņa režijas un pedagoģijas skolā ikdienā pilnveidojas kolēģi Latvijas Kultūras akadēmijā.
M. Gruzdovs vairākkārt ar studentu izrādēm piedalījies starptautiskos festivālos Pēterburgā un Polijā, 2013. gadā Varšavā Starptautiskajā Teātra Augstskolu festivālā, kurā piedalās pasaules labākās teātra skolas, saņemta žūrijas balva par labāko aktieru ansambli izrādē Puikas pēc F. Dostojevska romāna Brāļi Karamazovi motīviem. M. Gruzdova veidotā aktierkursa diplomdarba izrāde Blanša. Baltais mežs (pēc Tenesija Viljamsa lugas Ilgu tramvajs motīviem) – 2021. gada pavasarī tiešsaistē piedalījās studentu izrāžu festivālā Your Chance 201 Maskavā. Ar Valmieras kursu 2019. gadā divas reizes viesojies Sanktpēterburgā – pirmo reizi izpētes braucienā, gatavojoties F. Dostojevska romāna Noziegums un sods iestudēšanai, otro reizi – ar Valmieras drāmas teātrī tapušās studentu kursa darba izrādes 731. solis viesizrādi. Tas tikai vēlreiz apliecina M. Gruzdova gatavību materiālam pieķerties ar vislielāko rūpību un dziļumu – gan izpētot Raskoļņikova takas Sanktpēterburgas ielās, gan aizvedot savus studentus uz savu Alma Mater un iepazīstinot ar saviem domubiedriem mākslā un dzīvē, Teātra Mākslas akadēmijas kolēģiem V. Fiļštinski, J. Vasiļkovu u.c.
Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu saņēma Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece un baleta skolas pedagoģe Ludmila Vikanova par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģiskajā darbā.
Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece un Rīgas baletskolas pedagoģe L.Vikanova absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācoties pie pedagogiem I.Baranovskas, I.Strodes, V.Bļinovas un M.Sizovas, kā arī savas zināšanas dejas mākslā papildinājusi Sanktpēterburgā N.Rimska-Korsakova Valsts konservatorijas horeogrāfijas nodaļā, iegūstot horeogrāfijas mākslas maģistra grādu.
Uzkrātā pieredze, esot solistei Latvijas Nacionālajā baletā, kā arī studijās, L.Vikanovai ir palīdzējusi kļūt par izcilu pedagoģi. Viņas audzēkņi jau daudzus gadus veido LNB baleta trupas pamatu.
Neaizmirstami ir L.Vikanovas veidotie iestudējumi Rīgas Baleta skolas audzēkņu izlaiduma koncertiem operā, skrupulozi saglabājot klasiskā baleta pērles – Č.Puņji Zirdziņš kuprainītis, dejas no A.Ponkjelli operas Džakonda, Č.Puņji un R.Drigo fragmentus no baleta Leļļu feja. Par baleta skolas vizītkarti jau kļuvis Emīla Dārziņa Melanholiskais valsis un citi iestudējumi.
L.Vikanovas kā pedagoģes darbs novērtēts ar LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu. Viņas audzēkņi ir kļuvuši par Starptautisko baleta konkursu laureātiem.
Savukārt Lilitas Bērziņas balvu saņēma Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa par profesionāli daudzveidīgu, nobriedušu un spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā.
Viesturs Kairišs, Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs: "Liels prieks par Ievu Segliņu. Nebūt nav sajūta, ka dižās dīvas Lilitas Bērziņas balva Ievai būtu piešķirta par agru. Savā darbā Ieva ir izrādījusi milzīgu intelektuālo briedumu un garīgo spēku, ko viņa apvieno ar savu īpašo trauslumu. Dailes teātrim ir ļoti paveicies ar šādu aktrisi, kas ar aktierspēli var teju ietekmēt laikmetu, un teātrim ir arī pienākums virzīt Ievu uz jaunām virsotnēm."
Ieva Segliņa 2011. gadā beigusi Maskavas akadēmiskā Dailes teātra (MHAT) skolu-studiju kursa vadītāja režisora Romana Kozaka uzraudzībā. I.Segliņa ir Dailes teātra aktrise kopš 2011. gada, bet izrādēs piedalās kopš 2003. gada. Aktrise saņēmusi vairākas skatuves balvas un nominācijas: 2020./2021. gada sezonā Spēlmaņu nakts balvu par Raiņa lomu izrādē Smiļģis, par precīzā formā atklātu ģēnija trauslo būtību, par lomu, kas veidota, bijību saliedējot ar aktierisku drosmi. 2019./2020. gada sezonā – Spēlmaņu nakts balvas nominācija kategorijā Gada aktrise par lomu izrādē Elpa. 2018./2019. gada sezonā – Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā Gada aktrise par Klēru izrādē Kalpones. 2014./2015. gada sezonā – Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā Gada aktrise otrā plāna lomā par Žannu izrādē Ugunsgrēki. 2012./2013. gada teātra sezonā – Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā Gada aktrise par Tatjanu izrādē Oņegins un Hārperes Ameitijas Pitas lomu izrādē Eņģeļi Amerikā. 2006./2007. gada sezonā – Spēlmaņu nakts nominācija kategorijā Gada jaunie skatuves mākslinieki par titullomu izrādē Lolita.
Aktrisei Ievai Segliņai arī šajā sezonā ir vairākas spilgtas lomas – Muškates kundze (F. Molnārs Lilioms, režisore Ildiko Gāšpāra), Brands (H. Ibsena Brands, režisors Viesturs Kairišs), Māte Terēze un Glorija (S. A. Girga Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu, režisors Mārtiņš Eihe).
Harija Liepiņa balvu saņēma Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs par izcilu aktiermeistarību iepriekšējo sezonu laikā un ieguldījumu skatuves mākslā kopumā.
Matīss Gricmanis, Dailes teātra vadošais dramaturgs: "Jura pieredze kā aktiera darbā, tā pedagoģijā ļāvusi uz skatuves notikt brīnumiem. Uzticība jaunajam dod oriģinalitāti, bet stiprie latviešu teātra mākslas pamati balsta jebkuru jauno ideju. Juris ir padomdevējs, kolēģis un cīņubiedrs visam Dailes kolektīvam."
Juris Bartkevičs mācījies Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē, kuru beidzis 1972. gadā. Mācību laikā iestājies Liepājas teātra I studijā, kuru beidzis 1971. gadā. Kopš 1970. gada Bartkevičs ir Liepājas teātra aktieris. Bijis Liepājas teātra IV studijas aktiermeistarības pedagogs (1990-1993) un V studijas skatuves runas un aktiermeistarības pedagogs (1995-1998). No 1996. gada – Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs, no 1997. gada – direktors. Dailes teātra aktieris kopš 2004. gada.
Aktieris saņēmis virkni apbalvojumu un nomināciju, tostarp 2022. gadā Žaņa Katlapa balvu par izcilu sniegumu Latvijas teātros, kā arī īpaši par Antona Benjamiņa lomu seriālā Emīlija. Latvijas preses karaliene. 2021./2022. gada sezonā nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada aktieris otrā plāna lomā par Rotkho lomu izrādē Rotkho. 2021. gadā izvirzīts Lielā Kristapa balvai kategorijā Labākais aktieris galvenajā lomā par Antonu Benjamiņu daudzsēriju filmā Emīlija. Latvijas preses karaliene. Nominēts 2014./2015. gada sezonas Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada aktieris otrā plāna lomā par Čezviku izrādē Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, bet 2012. gadā Lielā Kristapa balvai kategorijā Labākais aktieris otrā plāna lomā par Pulkvedi filmā Dancis pa trim. 2011./2012. gada sezonā nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada aktieris otrā plāna lomā par Vectēvu izrādē Apglabājiet mani zem grīdas. 1998./1999. sezonā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Gada aktieris par titullomu izrādē Paula kungs un Marku izrādē ART. 1998. gadā nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada aktieris par titullomu izrādē Pērs Gints. 1997. gadā saņēmis Spēlmaņu nakts balvu kategorijā Labākā debija skatuves mākslā par režiju izrādei Lilioms. Aktieris saņēmis arī citus apbalvojumus, un 2020. gadā viņam pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
Aktieris lomas atveido vairākos šīs sezonas iestudējumos – Ģenerāli Balodi (R. Staprāna Kur pazuda valsts, režisors Toms Treinis), Zigmundu Freidu (S. A. Girga Pusnakts šovs at Jūdu Iskariotu, režisors Mārtiņš Eihe), Doktoru Servi (K. van Kampenas Farinelli un karalis, režisors Viesturs Kairišs).
LTDS valde lēma šogad nepiešķirt Eduarda Smiļģa balvu, ko pasniedz par nozīmīgu, spilgtu novatorisku režiju iepriekšējo sezonu laikā vai par ieguldījumu latviešu teātra popularizēšanā Latvijā un pasaulē.
Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Nacionālā opera un balets, teātra kritiķi, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija, Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un LTDS.