"Kāpēc Zilā istaba?" pārjautā Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone. "Nezinu, to zinās režisors. Krāsai nav nozīmes. Piemēram, man patīk melnā krāsa. Bet skatuve šajā izrādē būs balta."
Uz pārdomām par krāsām vedina Liepājas teātrī režisora Regnāra Vaivara pieteiktā Deivida Heira luga Zilā istaba, kuras pirmizrāde plānota 10. februārī. Luga sarakstīta 1998. gadā, par pamatu ņemot Artura Šniclera darbu Rondo. "Mums krāsas izrādē nav galvenais, būtiski ir tas, ka esam ieslēgti šajā istabā četrās sienās un nav kur sprukt. Esam divi vīrieši un divas sievietes. Es ar otru varoni, ko spēlē Inese Kučinska, nemaz nesatiekos. Mani partneri ir Gatis Maliks un Leons Leščinskis," ieskicē Agnese Jēkabsone un piebilst, ka izrādes atslēga ir vienkārša – par sievieti un vīrieti. Tiek izspēlētas desmit negaidītas situācijas – tiekas students un precēta sieviete, precēta sieviete un deputāts, deputāts un modele… un tā tālāk. Desmit stāstu par mīlestību, seksu un jaunu dzīvi, kur ik reizi satiekas iepriekšējā stāsta varonis ar nākamo, lai atkal ļautos attiecību sarežģītajiem līkločiem. Pats režisors Regnārs Vaivars par lugu saka, ka šis ir stāsts par cilvēku vēlmi attīrīt sevi no šaubām, nedrošības un nepatīkamām pagātnes atmiņām. Bet tas var notikt arī ļoti absurdā un smieklīgā veidā, bieži uz otra cilvēka rēķina! Mērķis gan ir viens – atkal izjust patiesu mīlestību.
"Es kā aktrise ļoti izbaudu šo nelielā kolektīva iestudējumu, jo izrādes tapšanas process ir pavisam citāds nekā tad, ja uz skatuves ir visa trupa. Tad sākumā ir haoss, bet tagad atmosfēra ir intīmāka, mierīgāka," stāsta A. Jēkabsone. Viņa novērtē R. Vaivara precīzo un inteliģento darbu. "Jau pirmais mēģinājums bija intensīvs, jo režisoram jau ir vīzija un viņš zina, kādai jābūt izrādei. Emociju gamma, gatavojot izrādi, ir plaša. Man patīk tas process, kad tēls jau ir izveidots un tiek nodots skatītāju rokās. Pēdējie metri pirms finiša ir visskaistākie, pēdējie punktiņi – vissvarīgākie." Izrādes kostīmu māksliniece ir Madara Botmane, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis, scenogrāfa asistents – Toms Grīnbergs, scenogrāfiju un kustību partitūru veido pats R. Vaivars.
Trešais lielums ikvienā izrādē ir arī skatītājs. Vai būs iespēja izsmieties, jo Zilo istabu režisors žanriski nodēvējis par kamerkomēdiju divos cēlienos un desmit istabās? "Grūti teikt. Izrāde nav vienota. Tiek risinātas neparastas situācijas. Negribas visu atklāt. Iespējams, kādu redzētais sasmīdinās, bet kādu arī šokēs. Varbūt kāds kļūs pat dusmīgs, un tas nemaz nav slikti. Es ceru, ka skatītājs nepaliks vienaldzīgs," saka A. Jēkabsone un sola, ka izrāde būs moderna un vizuāli baudāma. Aktrise skatītājus un viņu reakciju sauc par savu virzītājspēku. "Kad redzi skatītāja sejā emocijas, ir gandarījums. Ja pēc izrādes būs, par ko domāt un dalīties ar citiem, tad jau mērķis būs sasniegts."