Filma Ņujorkas ēnā (oriģinālā – The Place Beoynd the Pines) ir pamatīgs darbs, kura intriga vispirms jau ir... Dereks Sienfrānss, režisors, kura sarežģīto un tik dažādām interpretācijām pakļāvīgo uzvārdu (rakstot latviešu valodā) kinomīļi iemācījās pirms dažiem gadiem, pateicoties viņai filmai Blue Valentine (2010). Spilgtais Mišelas Viljamsas un Raiena Goslinga duets filmā par mīlestības lēno miršanas procesu, režisora virtuozās, taču ne pašmērķīgās spēles ar laika hronoloģiju un aktieru atšķirīgajiem veidoliem un emocijām – tāds daudzu atmiņā palicis darbs Blue Valentine. Filma uzķēra uz empātijas un emocionālā līdzpārdzīvojuma āķa, jo kurš gan nav jutis kādas mīlestības lēno izdzišanu – tātad ideāls sākums draudzībai uz mūžu, draudzībai ar labu filmu, ar spilgtu amerikāņu kino autoru – Sienfrānsu.
Sapnis aplaupīt banku
Ņujorkas ēnā būs sarežģītāks gadījums par Blue Valentine – kaut abām filmām ir vienojošais elements – aktieris Raiens Goslings (jā, protams, arī režisors un scenārists vienā personā Sienfrānss). Ņujorkas ēnā sākas ar brutālas mačo enerģijas uzplūdu – metāla lode, kurā rēcot joņo motocikli. Viens no puišiem, kas izpilda motociklu trikus ceļojošā šovā, ir Raiena Goslinga varonis Lūks. Šķiet, režisors atsaucas uz populāru, diemžēl LV kinoteātros nerādītu filmu – dāņu režisora Nikolasa Vindinga Refna Drive/Brauciens (2011) – ar Raienu Goslingu profesionāla autobraucēja lomā. Braucamais ir cits, taču Raiens Goslings tas pats, kaut šoreiz viņa spēlētā varoņa sūrumu akcentē tetovējumi, viens – kaut kas starp asaru un stilizētu dunci – arī uz Lūka vaiga.
Starp citu, Raiens Goslings un Dereks Sienfrānss vizuāli ir pārsteidzoši līdzīgi (režisora uzlabotais alter ego?). Iespējams, šis ir viens no iemesliem, kas paskaidro, kālab abi azartiski strādā kopā. Turklāt Goslings vistiešākajā veidā ir līdzdarbojies Lūka tēla radīšanā. Savulaik, sākot filmēties Blue Valentine, uz Sienfrānsa jautājumu, ko viņš dzīvē gribētu izdarīt tādu, ko vēl nekad nav darījis, Goslings atbildējis: "Es gribētu aplaupīt banku." Sekojis stāsts, kādā veidā viņš to darītu – piebraucis ar motociklu pie bankas, viņš, nenoņemot ķiveri un brilles, iebrāztos iekšā, piedraudētu ar šaujamieroci un savāktu naudas paciņas. Filmā Ņujorkas ēnā viss tā arī notiek.
Katram savi mērķi un dēmoni
Raeins Goslings, iejūtoties Lūka ādā, ir varējis realizēt savas slēptās kriminālās vēlmes – no motociklu trikiem Lūks ātri vien pārkvalificējas uz banku aplaupīšanu. Iemesls gan ir emocionāli un sociāli motivēts: Lūks uzzina, ka viņa bijušajai draudzenei (Eva Mendesa) ir bērns un viņš ir šā bērna tēvs. Draudzenei gan ir cita dzīve, cits vīrietis, taču Lūks uzskata, ka nauda viņam ļaus atgūt sievieti un bērnu. Dramatisms sabiezē, un… beidzas filmas pirmā daļa, lai galvenā varoņa vietu ieņemtu kāds cits – policists Everijs (Bredlijs Kūpers, kurš šogad bija nominēts Oskaram par filmu Silver Lining Playbook/Optimista stāsts).
Everijam būs savi mērķi un dēmoni – viņa mērķis ir karjera, par spīti korumpētai priekšniecībai un šķietamai nolemtībai tikt paklausīgi iesaistītam kolēģu riebeklībās un kriminālā patvaļā. Everijam, tāpat kā Raiena Goslinga varonim Lūkam, ir dēls – pavisam mazs puika. Gluži tāpat kā Lūku un Everiju saistīs liktenīga tikšanās, to pašu liktenis gatavo arī viņu dēliem, kuri kļūst par filmas trešās daļas galvenajiem varoņiem. Tā sākas ar titru – pēc 15 gadiem.
Likteņu labirints
Būtiski, ka filmas režisors Dereks Sienfrānss tiecas pēc lieliem mērogiem, viņa mērķis ir aptvert garu laika posmu un izsekot vairāku likteņu līnijām. Viņa padziļinātās intereses objekts ir intīmas, personiskas cilvēku attiecības, ģimenes drāmas (sk. Blue Valentine). Viņš pamatīgi sapin šo četru cilvēku – divu tēvu un divu dēlu likteņus – filmas, un, jā, arī dzīves dramaturģijā. Galu galā katrs režisors savā filmā ir dievs, kurš spēlējas ar savu varoņu likteņiem – tos konfrontējot, liekot tiem mijiedarboties un neatgriezeniski ietekmēt citam citu.
Varoņu personiskās drāmas ir iezīmētas noteiktā sociālajā vidē – kaut šķiet, vidi, kādu režisors rāda Ņujorkas ēnā, mēs jau esam redzējuši (korumpēti policisti, uz karjeru orientēti politiķi). Vide, kurā darbojas Bredlija Kūpera Everijs, ir samērā iepriekšparedzama (banāla?). Oriģinālāka, pārsteidzošāka ir filmas pirmā daļa, stāsts par brutālo Goslinga Lūku, un arī noslēdzošā daļa, kurā galvenie varoņi ir abi puikas un ir akcentēta pārliecība, ka bērnos atdzimst gan tēvu temperaments, gan grēki.
Filmā ir izcili aktierdabi – Raiens Goslings ir vairāk nekā pārliecinošs. Turklāt ar katru savu nopietno lomu arvien interesantāks kļūst Bredlijs Kūpers (izlaižam viņa hitu Paģiras). Ņujorkas ēnā Kūpera Everijs ir ļoti sarežģīts varonis – gļēvuma, karjerisma un tajā pašā laikā pozitīva godīguma iemiesojums. Vēl viena Bredlija Kūpera darba uzvara!
Savu talantu uzrakt potenciālus talantus režisors apliecina arī dēlos. Ielūkojieties abu jauno aktieru sejās – puiku likteņi ir tajās ierakstīti. Savukārt Ņujorkas ēnā ir filma, kuru no izcilas šķir tikai daži soļi... tikai dažas banalitātes.
Ņujorkas ēnā
The Place Beyond the Pines
Krimināldrāma. ASV. 2012.
Režisors D. Sienfrānss. Lomās R. Goslings,
E. Mendesa, B. Kūpers
@@@@