Stīgu kvartetu jaunā raža - no Om līdz domas kustībai

Dzīļu un būtību neatlaidīgā izzinātāja Andra Dzenīša (1978) Pirmais stīgu kvartets Trataka. Point noir (2011) pirmatskaņojumu piedzīvoja pērnpavasar Tallinā. Tagad arī Latvijas klausītājiem ir iespēja novērtēt šo izcilo žanra paraugu, ko pasūtināja Igaunijas mūzikas dienas 2011 un par kuru komponists tajā iedzīvinājis Tratakas – jogas vingrinājuma praksi, kas attīsta koncentrāciju un nostiprina acis. Pirmajā fāzē praktizētājs fiksē savu uzmanību uz jantras simbolu, piemēram, Om, melnu punktu vai kādas dievības attēlu. Otrā fāze ir sveces liesmas vērošana, līdz acis sāk asarot, pēc kam tās tiek aizvērtas un jogs cenšas koncentrēties uz attēlu, kas paliek pēc acu aizvēršanas.Andra Dzenīša Otrais stīgu kvartets Amrita 22. marta vakarā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu. Komponists saka: "Jēdziens amrita dažādās austrumu kultūrās tiek izprasts nedaudz atšķirīgi, taču kopīga ir jēdzieniskā sakne – tā ir dievišķa viela, dievišķs šķīdums, kurš spēj piešķirt nemirstību. Skaņdarba kontekstā tas ir mīlestības un apskaidrības nektārs. Šajā gadījumā Amrita ir kā pretpols pirmajam stīgu kvartetam Trataka. Point noir. Tos iespējams atskaņot atsevišķi vai vienā programmā, taču ar nosacījumu, ka tie netiek atskaņoti pēc kārtas, viens pēc otra, bet gan pēc zināma laika intervāla. Arī šis skaņdarbs veltīts Sinfonietta Rīga stīgu kvartetam."Latviešu mūzikas ievērojamais vecmeistars Romualds Kalsons (1936) par skaņdarbu Epizode ar dažiem kontrastējošiem elementiem stāsta: "Pēc nosaukuma jau var spriest, ka šeit atrodami dažādi kontrasti: ļoti specifisks dinamisks kontrasts, faktūras kontrasti, dažāds surdīņu (klusinātāju) izmantojums, kā arī čella un vijoles dialogs, kurā viens spēlē vairāk agresīvu lomu, otrs ir kā atbalss. Es vispār piederu pie tiem komponistiem, kas uzskata tā – ja mūzika uzrunā, klausītājs pats atrod tēlus un sižetus."Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāja profesore Selga Mence (1953) komponējusi mūziku flautu un saksofonu kvartetiem, taču pie klasiska stīgu kvarteta ķeras pirmoreiz. "Programatisku nosaukumu neesmu devusi, bet katrai daļai ir nosaukums – Melodijas tapšana, Pavedieni un mezgli, Domas, Kustība. Šie daļu nosaukumi klausītājam var būt zināmi un var arī palikt nezināmi. Skaņdarba vienotību veido saites no katras daļas beigām uz nākošās sākumu," norāda Selga Mence.Trīs pirmatskaņojums papildinās Viļņā dzīvojošā smalko skaņu pasauļu modernistiskais uzbūrējs Mārtiņš Viļums (1974) ar savu Otro stīgu kvartetu (2000), kura poēzija tuva haiku izsmalcinātai estētikai. Sinfonietta Rīga stīgu kvartets tika nodibināts līdz ar Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga izveidošanu. Viens iemesls bija jaunu mūzikas teritoriju apguves vēlme, otrs – profesionalitātes asināšana. Sinfonietta Rīga stīgu kvartetā spēlē orķestra I vijoļu grupas mūziķe Kristiāna Šīrante, II vijoļu grupas koncertmeistare Agnese Kanniņa-Liepiņa, altu grupas koncertmeistars Artūrs Gailis un čellu grupas mūziķis Kārlis Klotiņš.Festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas koncerts Stīgojumi četriem izskanēs 22. martā plkst. 20 Spīķeru koncertzālē.