Diriģents T. Lifšics sarunā ar portālu Kulturasdiena.lv atzina, ka ir pārsteigts par augsto novērtējumu. „Esmu gandarīts. Atceroties savu mūža veikumu, varu teikt lielu paldies tiem cilvēkiem, kas par manu padarīto ir pauduši šo augsto atzinību,” saka T. Lifšics.
Lielās Mūzikas balvas 2011 žūrijas loceklis Orests Silabriedis par diriģentam T. Lifšicam piešķirto balvu saka: „Balva Tovijam Lifšicam vienlaicīgi ir arī balva Filharmonijas kamerorķestim, kuru T. Lifšics vadīja no 1967. gada. Izcils diriģents, kurš nekad neizcēla priekšplānā savu personu, bet gan pašu orķestri. Baroka, klasicisma un laikmetīgā mūzika, latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumi - toreiz rakstīti un pirmatskaņoti J. Ivanova, J. Karlsona, R. Kalsona, P. Vaska, M. Zariņa u.c. meistaru darbi šobrīd uzskatāmi par klasiku. Ar leģendāro orķestri T. Lifšica vadībā muzicēja daudzi slaveni solisti - I. Graudiņa, G. Krēmers, V. Spivakovs, N. Gūtmane un citi.”
Latvijas Lielā mūzikas balva 2011 par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē piešķirta Valsts akadēmiskajam korim Latvija un tā mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam.
„Šogad balvu saņem Latvija - jā, tas tā arī skan: koris Latvija un tā vadītājs Māris Sirmais. Kolektīva radošajā darbībā īpaši 2011. gads iezīmējas ar panākumiem Nīderlandē, Beļģijā, Somijā, Vācijā un citur. Pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons, kura vadībā koris šogad muzicēja, par māksliniecisko kolektīvu teica tā: „Pasaules klases koris, bet Māris Sirmais - brīnišķīgs kora meistars.” Kora sniegums šogad izskanējis arī Eiroradio, bija skatāms Eiropas valstu televīzijās,” par kora Latvija panākumiem stāsta Gunda Vaivode.
Latvijas Lielās mūzikas balvas nominanti
Gada debija:
Ksenija Sidorova Cēsu mākslas festivāla atklāšanas koncertā 23. jūlijā Cēsu Sporta kompleksā;
Paula Šūmane koncertā Reiz francūzis Amerikā 10. novembrī Spīķeru koncertzālē;
Silga Tīruma Imanta Kalniņa operas Spēlēju, dancoju koncertuzvedumā Latvijas Nacionālajā operā.
Gada jaundarbs:
Andris Dzenītis Klavierkoncerts Duālisms, pirmatskaņojums 13. martā Liepājas teātrī - solists Vestards Šimkus, Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Atvars Lakstīgala;
Juris Karlsons Adoratio korim un orķestrim, pirmatskaņojums 22. aprīlī Rīgas Domā - Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, diriģents Sigvards Kļava;
Arturs Maskats Venēcijas rindas soprānam un klavieru kvartetam, pirmatskaņojums 5. augustā Cēsu Meža skolā - Inga Kalna, klavieru kvartets RIX.
Gada koncerts:
Kančeli, Karlsons un Perts Lielajā Piektdienā – Ieva Parša, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un diriģents Sigvards Kļava (rīkotājs – Latvijas Koncerti);
Latvieši – Vestards Šimkus, Liepājas simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala 12. novembrī Lielajā ģildē (rīkotājs – Liepājas simfoniskais orķestris);
Senās mūzikas festivāla koncerts Luija XIV galma mūzika – Sinfonietta Rīga, baroka ģitārists un dejotājs Stīvens Pleijers, arfists un atskaņojuma vadītājs Endrū Lourenss-Kings 9. jūlijā Rundāles pils Baltajā zālē (rīkotājs – Latvijas Koncerti).
Gada uzvedums:
Luisa Bakalova Tango mesa un Artura Onegēra Nāves dejas Dzelzceļa vēstures muzejā (producents – Valsts akadēmiskais koris Latvija);
Džoakīno Rosīni opera Seviljas bārddzinis Latvijas Nacionālajā operā (producents – Latvijas Nacionālā opera);
Imanta Kalniņa opera Spēlēju, dancoju Latvijas Nacionālajā operā (producents – Latvijas Nacionālā opera).
Par izcilu sniegumu:
Kristīne Opolais solokoncertā 12. martā Latvijas Nacionālajā operā;
Latvijas Radio koris izrādē Kara daba Latvijas Nacionālajā operā;
Solistu ansamblis, Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Korneliuss Meisters Riharda Vāgnera operas Dievu mijkrēslis iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā.
Par izcilu interpretāciju:
Vineta Sareika – solo Fēliksa Mendelszona Vijolkoncerta atskaņojumā 23. septembrī Lielajā ģildē;
Vestards Šimkus – solokoncerts Francim Listam – 200 1. februārī Lielajā ģildē;
Reinis Zariņš – solokoncerts 28. februārī Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā, solo V. A. Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā 25. martā Lielajā ģildē, koncerts Reiz francūzis Amerikā 10. novembrī Spīķeru koncertzālē.
Par izcilu darbu ansamblī:
Gundars Dziļums – par izcilu darbu Latvijas Radio korī un Latvijas Radio kora grupā un spilgtu sniegumu iestudējumā Kara daba;
Jānis Semjonovs – par izcilu darbu orķestrī Sinfonietta Rīga un Sinfonietta Rīga baroka ansamblī un spilgtu sniegumu Senās mūzikas festivāla koncertā Hendeļa dzīru mūzika;
Ilze Zariņa – par izcilu koncertmeistares darbu Liepājas simfoniskajā orķestrī.
Latvijas Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993. gadā Latvijas Republikas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu. Aizsākās tradīcija, kas kļuvusi gan par pašu mūziķu, gan plaša klausītāju un skatītāju loka gaidītu notikumu. Par to pirmajos Lielās mūzikas balvas pastāvēšanas gados (1993-1995) liecināja publikas pārpildītā Lielās ģildes zāle, kas koncerta rīkotājus rosināja to pārcelt (kopš 1996.gada) uz daudz ietilpīgāko Latvijas Nacionālās operas namu.
Latvijas Lielās mūzikas balvas augsto prestižu nodrošina respektablas žūrijas atbildīgais un kvalitatīvais darbs. Žūrija darbojas visa gada garumā, apmeklējot koncertus un ik mēnesi tiekoties sēdēs, kas tiek protokolētas. Žūrijas sēde, kurā izvirza nominantus, notiek janvāra sākumā un jau nākamajā dienā Kultūras ministrijas preses konferencē tiek paziņoti nominantu vārdi. Par laureātiem žūrijas komisija balso balvas pasniegšanas dienā.
“Lielā mūzikas balva spējusi saglabāt nedalītu sabiedrības uzmanību teju 20 gadu garumā, un iemesls ir ne tikai tas, ka Latvijas profesionālās mūzikas dzīve ir patiesi piesātināta ar izcilu sniegumu un notikumiem,” atzīst kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, “bet arī tādēļ, ka ir kāds, kas ievērojamāko izceļ, ļaujot visai sabiedrībai iepazīt un novērtēt padarīto. Balvas ceremonijas organizatori, atbalstītāji un radošā komanda, bet jo īpaši žūrija, ir pelnījuši lielu pateicību.”
Lielās Mūzikas balvas 2011 žūrijā šogad darbojas Latvijas Koncertu galvenais redaktors Orests Silabriedis, muzikoloģe un pedagoģe Rasma Kurme, muzikoloģe un Latvijas Radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode, muzikoloģe Liene Jakovļeva, muzikologs Armands Znotiņš, mūzikas žurnāliste Olga Pētersone un muzikologs, Latvijas Radio 3 Klasika žurnālists Edgars Raginskis.
Latvijas Lielās mūzikas balvas 2011 pasniegšanas ceremonija un koncerts notiks 6. martā Latvijas Nacionālajā operā. Lielās mūzikas balvas pasākumu organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar VSIA Latvijas koncerti. Pasākumu būs iespēja vērot tiešraidē LTV 1. programmā un Latvijas Radio 3. Balvas pasniegšanas ceremonijas un svinīgā koncerta radošā komanda - režisore Dace Pūce, video materiāli Marana Productions, scenārijs Orests Silabriedis, vadītāji - Dita Lūriņa un Ints Teterovskis Projekta vadītāja Sanda Katkēviča, programmas producents Guntars Ķirsis. Saskaņā ar nolikumu katrs Balvas laureāts saņem sudraba statueti un naudas balvu Ls 1000 apmērā pirms nodokļu nomaksas.