Latvijas arhitektūras simtā numura tēma ir Zili, zaļi, sarkanā telpa, numura viesredaktori ir Marks Geldofs un Helēna Gūtmane.
Īpaša sadaļa jubilejas numurā veltīta Rīgas nākotnes vēsturei. Rīga septiņdesmit gados, kopš iznāk žurnāls, ir piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus, un patlaban tuvojas sarūkošās pilsētas statusam, jo uz tās rēķina strauji aug Pierīga. Tomēr nozīmīgi projekti tiek realizēti, un vēl vairāk ir iecerēti Ķīpsalā, Klīversalā, Skanstē un Torņakalnā, kur tos ietekmē nesenie Kobronskanstes atklājumi, par kuriem raksta arheologs Andris Šnē.
Vācu arhitektu darbību Latvijā pēc 1991. gada analizē Jānis Dripe. Ar Rīgas peldvietu vēsturi un nākotni iepazīstina Jānis Beinerts. Dots ieskats jaunajā slēgtajā slēpošanas hallē Druskininkos un salīdzinājuma - BIG projekts slēpošanas kalnam Lapzemē.
Latvijas architektūra simtajā numurā ir apskatīti savrupmāju alternatīvie energoavoti, kā arī lietusūdens izmantošana Turnhoutas pilsētas labiekārtošanā Beļģijā. Uzmanības vērtas ir jaunās publiskās ārtelpas Kandavā, Tukumā un Rūjienā, kā arī Kuldīgas pils parks un Liepājas stacijas laukums.
Publicēts projekts strūklakai un Olgas Šilovas skulptūrai Leste Līvu laukumā. Arhitekts Andis Sīlis komentē projektu Jaunciema ostai Rīgā.
Iznācis Latvijas architektūra simtais numurs
Iznācis Latvijas architektūra simtais, aprīļa – maija numurs. Latvijas architektūra pirmais numurs iznāca 1938. gadā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.