Kalnu raktuvēm līdzīgā tumsā iemirdzas Piņņa gleznotie dārgakmeņi un izliecas guļošās sievietes siluets. Pēckara periodā, jo īpaši sākot ar 60. gadu nogali, gleznotāja izmantotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un kolorīts ķļūst arvien ekspresīvāki un spilgtāki. Dekonstruējot Rūdolfam Pinnim raksturīgajā paletē klātos krāsu laukumus, slāņus un līniju ritmu uz telpas sienām un grīdas, Jānis Krauklis pamodina abstrakcijas dinamiku un trīsdimensionalitāti. Skaņa, līdzīgi kā 1973. gadā tapušās gleznas dārgakmeņi, kas mākslas darbā guļ līdzās kailajam ķermenim, atklājas pakāpeniski. Tikai pārvietojoties telpā iespējams pieredzēt skaņu tās pilnajā būtībā – līdzīgi kā dārgumi alā vai sievietes klēpī.
Rūdolfs Pinnis ir teicis: “Sieviete priekš manis joprojām ir noslēpums. Mistika. Un tā arī to gleznoju.” Tāpat arī grupas Prāta Vētra mūziķu radītais skaņdarbs izstādē ir sadalīts celiņos, ļaujot Renāra Kaupera vokālam te saplūst ar bungu, bet te – ar basģitāras partiju.
Realitāte, kādu to savos darbos attaino gleznotājs, ir subjektīva un fragmentāra. Konkrētajā izstādē tā transformējas vienotā audiovizuālā instalācijā caur fizisku pieredzi, kuru ietekmē skatītāja individuālā uztvere. Blāvai gaismai iezīmējot ceļu, viens fragments aizved pie nākamā un te, tāpat kā dzīvē, tikai pacietīgi un lēni to pētot ir iespējams noteikt, cik īsts ir šķietamais dārgums.
6. septembra vakarā plkst. 18 MVT Vasaras mājā norisināsies māksliniekam Rūdolfam Pinnim veltīta saruna, kuru vadīs latviešu dzejniece un māksliniece Ieva Rupenheite, kamēr pašu izstādi var apskatīt līdz 10. septembrim.