Dzīres mēra laikā
Skumjākais, ka Peugeot īsti nav plāna, kā izkļūt no šīs bedres. Katrā ziņā izšķērdīgais Peugeot 4008 neizskatās pēc šāda plāna sastāvdaļas. Tas ir izgatavots no visai sakarīga japāņu krosovera Mitsubishi ASX, taču ar spīdīgas bižutērijas palīdzību pārvērsts dārgā rotaļlietā ar neattaisnojami lielu cenu. 30 000 eiro (Ls 21 000) drīkst maksāt VW Tiguan un drīkstēja maksāt Toyota RAV4, kad vēl bija jauns modelis, taču 18 collu diski, ksenona lukturi standartā un citi labas dzīves atribūti izskatās klaji nevietā, kad gaišas rītdienas vietā rēgojas drūms pleķis. Peugeot 4008 būtu labs, ja arī ne pilnīgs auto ar priekšējo piedziņu, 1,6 litru benzīna motoru un rokas kārbu kā lētākais ASX, taču tādas automašīnas Peugeot haute - couture ilustrētajā ēdienkartē nav.
Tur ir tikai divi dīzeļdzinēji ar obligātu 4x4 un sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Naivi cerot, ka Francijā neviens nelasa avīzes, Peugeot dāsni apgādājis 4008 ar tādām neprātīgi vajadzīgām ekstrām kā stikla jumts ar diožu ilumināciju, sintētiskas ādas sēdekļi un Mitsubishi rūpnīcas navigācija - par 2290 eiro. Iekāpjot šādā auto, sajūta ir kā uz Titānika klāja brīdī, kad tas jau sašķiebies, bet stīgu kvartets turpina spēlēt, it kā nekas nebūtu noticis.
Ja nebūtu tā bruģa
Uz mirkli iedomājoties, ka tā tas arī ir, Peugeot 4008 gaiši atmirdz kā izskatīgs automobilis - it kā Peugeot būtu izrāvis ASX no provinces, aizvedis uz Parīzi un nopircis tam dārgu un labu uzvalku. Līdzās ir grozāmsvira ar trim transmisijas režīmiem, turklāt 150 zirgspēku dīzeļa uzrāviens uzjunda siltas jūtas pret nelaikā dzimušo spēkratu.
Degvielas patēriņš ir patiešām zems, un vienīgais, kas patiesi tracina, ir vaļīgā stūre. Plānās riepas uz bruģa to rausta un mētā kā laķenēs apautu švītu, kurš sajaucis šķērsielas un ieklīdis rajonā ar nelāgu slavu. Iespējams, ka kaut kur Nicā Peugeot 4008 uzrunās kāda francūža patriotiskās jūtas, bet pie mums labākais, ko tas var darīt, ir stāvēt autosalonā un labi izskatīties.
Pārspīlētais cēlums
Cēlgāzes sauc par cēlgāzēm ne jau tāpēc, ka tās radušās cēlos zemeslodes tapšanas procesos, bet gan tāpēc, ka tās iedomīgi atsakās reaģēt ar citām vielām. Tā sakot, neņem neko galvā un eksistē pašas par sevi. Tā, piemēram, jauniMercedes-Benz GLK pērn iepatikušies tikai 18 pircējiem, un baidos, ka uzlaboto šīgada modeli arī gaida tikpat ekskluzīva nākotne.
Gluži vienkārši kungi pie mums iecienījuši lielākus SUV ar trīsstaru zvaigzni priekšā, bet dāmas, jā, tās burvīgās dāmas nez kāpēc grib Range Rover Evoque - vai vismaz Audi Q5. Taisnības labad jāsaka, ka slīpās diodes lukturos un maigākas radiatora restes līnijas nav padarījušas GLK (no Gelᅢᄂndewagen Luxus Kompaktklass) skaistāku. Tomēr tā bruņuvilciena aprisēs ir kaut kas īpašs, un braukt ar GLK ir patīkamāk un aizraujošāk, nekā tā dusmīgais izskats varētu solīt. Interjerā pamanāmas divas būtiskas izmaiņas. Starp sēdekļiem vairs nav pārnesumkārbas sviras, kas nozīmē to, ka GLK nu arī apgādāts ar astoņu pārnesumu «automātu» un tā sviru uz stūres kolonnas. Savukārt kā rasējamais dēlis taisnajā panelī izvietotas apaļas ventilācijas lūkas no jaunās A klases.
Nešaubīgi labākā GLK versija ir 250 BlueTEC ar 2,1 litra četrcilindru dīzeli un 204 ZS jaudu. Mercedes dīzelistu prasme piespiest motorus darboties no zila gaisa pat tad, ja salons plīst no koka paneļiem, ir izsenis pazīstama. Ne pārāk pamatotas ir sūdzības par Mercedes dārdzību, jo GLK maksā 1-2 tūkstošus vairāk par salīdzināmu Q5, sākot ar 43 000 par 4MATIC modeli.
Bez 50 000 eiro (Ls 35 000) gan labs GLK rokā nedosies, taču labāk šāda summa par likvīdu mersedesu nekā 35 000 par dekoratīvu Peugeot, kas pat vairs nav Mitsubishi. Taču arī šeit prakse uzveic teoriju, jo 84 potenciālie GLK pircēji izvēlējušies Lexus RX, bet 72 - Volvo XC60. Ne velti Lielbritānijā GLK vispār nepārdod, jo neatmaksājas to ražot ar stūri labajā pusē - tāpat kā Peugeot 4008. Te arī rodama atbilde, kas kopīgs no totāli atšķirīgiem sociālajiem slāņiem nākušiem auto.