Atspirdzinoši ar piparmētrām un augļiem
Šajā kokteiļu grupā ietilpst džulepi un smeši. Ja negribas atcerēties angliskos nosaukumus, tad der zināt, ka šajos kokteiļos vienmēr ir "iesaistītas" piparmētras un svaigi augļi. Džulepu vienmēr gatavo no svaigām, sastampātām piparmētru lapiņām, kas tiek samaisītas glāzē ar sasmalcinātu ledu. Vairumā gadījumu džulepiem pievieno burbonu (amerikāņu viskijs, ko pamatā gatavo no kukurūzas) un cukurniedru cukuru. Biežāk rotā ar piparmētrām nekā ar svaigiem augļiem.
Smešiem arī ir līdzīgas sastāvdaļas. Taču tie no džulepiem atšķiras tādējādi, ka smešu tradicionāli gatavo šeikerā un rotā ar dāsnu devu svaigu augļu. Smešam parasti beigās pielej arī gāzētu limonādi, kas šo kokteili padara vēl atsvaidzinošāku un vēl piemērotāku karstām dienām un tropiskām novakarēm.
"Svaiga piparmētra un eksotiski dūmakainais burbona saldenums ikvienai vasaras ballītei piešķirs kaut ko no Vējiem līdzi un Amerikas dienvidu štatu romantikas," saka kokteiļmākslas vēsturnieks Deivids Vondrihs.
Šis kokteilis ticis gatavots jau XVIII gadsimtā Virdžīnijā un kļuvis par amerikāņu kultūras mantojumu. Savukārt nosaukums džuleps esot radies no arābu vārda julap (vai persiešu gulap) un nozīmē "rožūdens". Nav īsti skaidrs, kā šis arābu jēdziens atradis ceļu līdz amerikāņu bāru dzērienu kartēm, taču līdz pat šai dienai svaigu piparmētru džuleps ir ASV dienvidu štatu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Piemēram, tas ir Kentuki dērbija oficiālais dzēriens. Statistika vēstī, ka, piemēram, 2007. gadā šajās zirgu skriešanas sacīkstēs tika pasūtīti 120 tūkstoši glāžu šī atspirdzinošā dzēriena. Šim nolūkam tikusi sastampāta vairāk nekā viena tonna svaigo piparmētru.
Piparmētru džulepam atvēlēta būtiska loma arī romānā Lieliskais Getsbijs, ko Frānsiss Skots Ficdžeralds sarakstīja 1925. gadā – Amerikas sausā likuma laikā. Savu cieņu dzērienam pauduši arī Homērs Simpsons un Bobs Dilans. Pagājušā gadsimta 60. gadu seriālā Star Trek kosmosa kuģa Enterprise ķirurgs, būdams dienvidnieks, šo kokteili vairākkārt pagatavoja arī kosmosā.
Fizi ar gāzēto ūdeni
Stiprs alkohols, cukurs vai sīrups, mazliet skābuma un ledus – tādi ir klasiskie skābie kokteiļi (piemēram, Margarita), no kuriem vēlāk atvasinājies arī fizs. Fizā ir pievienots gāzētais ūdens – ar to tas atšķiras no klasiskajiem skābajiem kokteiļiem. Bāros fizu nereti gatavo no citronu vai laimu sulas. Fizs ir pikantāks nekā klasiskais skābais kokteilis. Apzīmējums fizz pirmo reizi parādījās XIX gs. beigās, kad arvien iecienītāks kļuva gāzētais ūdens. Burbuļojošais (fizzing) ūdens dzērienu padarīja spirdzinošāku un vienlaikus maigāku. Fizu pievilcība slēpjas sastāvdaļu nepārprotamībā, tie neizliekas ne par ko citu labāku vai savādāku. Tos veido nevis bezgalīgi gara stipro alkoholu virkne, bet gan tikai viens stiprais dzēriens, kam pievienotas klasiskas piedevas – cukurs, citrusaugļi, ūdens.
Šo kokteiļu saimē vislabāk pazīstams džina fizs, iespējams tādēļ, ka džina garša lieliski izceļas citrona un sodas ūdens kombinācijā. Silver Fizz gatavo ar olas baltumu, Golden Fizz – ar olas dzeltenumu, Diamont Fizz – ar dzirkstošo vīnu gāzētā ūdens vietā.
Vieglie garie kokteiļi
Garajam kokteilim jeb longdrinkam ir liela priekšrocība, kas samazina risku vakara gaitā izdzert pārāk daudz alkohola, – salīdzinājumā ar daudzajiem īsajiem kokteiļiem tas satur mazāk alkohola un salīdzinoši lielāku daļu ūdens vai sulas. Tā arī ir atbilde, kāpēc tā dēvētais haibols (Highball) ir viens no visbiežāk pasūtītajiem dzērieniem. Tas ir viegli pagatavojams.
Vienkāršākajā versijā tas sastāv no vienas daļas stiprā alkohola un no trim līdz piecām daļām limonādes vai sulas. Šī absolūti primitīvā recepte nesusi slavu tādiem garajiem kokteiļiem kā Cuba Libre un Skrūve. Tā kā apelsīnu sulā ir daudz C vitamīna, tad kokteili Skrūve, ko gatavo no degvīna un apelsīnu sulas, 70. gados uzskatīja par veselīgāko alkoholisko kokteili.