Šī dziesma ir veltīta visiem, kuri cietuši no vardarbības. Un tā kā lielākoties tiek runāts par vardarbību pret sievietēm, Amanda šoreiz runā par otru pusi – par vardarbību pret vīriešiem – gan par emocionālu, gan fizisku, jo vīrieši ir tie, kuri pārsvarā klusē, tāpēc rodas sajūta, ka sievietes var teikt un darīt jebko, jo viņām tic, pat nenoskaidrojot apstākļus.
“Mēs neesam cilvēki, ja vēlamies viens otru apvainot, nomelnot, izsmiet un pazemot. Svarīgi būt cilvēcīgiem, piedot, spēt pārkāpt aizvainojumam, spēt izrunāt lietas, nevis risināt problēmas un aizvainojumus publiski. Darot negatīvo, visa cilvēcība izkūp, iekšā cilvēkā rodas melns caurums. Ir skumji skatīties, kā aizvainojuma dēļ cilvēks nezina, kur likties, kā izpausties un kā atriebties, tādejādi interneta vidē rīkojot dažāda veida “nemelnojošās akcijas”, kas, balstoties uz šī brīža aktuālajām tēmām pasaulē, ļoti labi strādā, iesaistot arī sabiedrību. Šis cilvēks, kurš to radījis, gūst sev negatīvu baudu no tā, ka otrs cieš. Mums jāiemācās runāt vienam ar otru un risināt konfliktus cilvēcīgos veidos. Ja spēsim viens otram piedot, arī paši jutīsimies atviegloti,” skaidro Amanda.
Singlam tapis arī videoklips, kurā paspilgtināti dziesmas vārdi. “Te vizualizēts, kā meli aptin cilvēku, kā cilvēks iebrien ļaunumā, tiek iepīts tajā kā čūsku slazdā. Beigās attēlots miglas mākonis, kas simbolizē melus, un cilvēks ar čūskām kopā ir satīts vienā lielā kamolā. Vienmēr jāatceras, ka, darot ļaunu, tu nedari ļaunu tikai citiem, bet dari ļaunu pats sev; esi iepīts līdzi negatīvajā vidē. Lai cilvēks nebrīnās, ka viņam pārāk ātri, piemēram, nosirmo mati, ja viņš ir ar melnu caurumu dvēselē,” stāsta Amanda. Videoklipa idejas autore ir pati Amanda, operators – Ivars Utināns un piedalās Amandas deju kolēģes no SDA “Laima”.
Dziesmas autore ir Amanda Lapa-Slobožaņina. Ierakstā piedalījies arī trompetists Ojārs Tūmiņš, kurš dziesmai pievienojis īpašu noskaņu. Dziesmas pēcapstrādi veidojis Armands Treilihs.