Vācijas dienvidos, it īpaši Bādenē, mazās destilācijas tiesības ir bieži sastopamas. Mazie, neatkarīgie destilētāji drīkst saražot ne vairāk kā 300 litru alkohola gadā. Pirmajā brīdī neizklausās daudz, taču, pārrēķinot to normāla stipruma dzērienos, tiek iegūts diezgan ievērojams daudzums. Vīnkopības saimniecībai, kas drabiņu brendiju pārdod tikai kā papildu preci, ar šādu daudzumu pilnīgi pietiek.
Likums turklāt atļauj nodot destilācijas tiesības kādam citam, ja atļaujas īpašnieks nespēj savu normu izpildīt.
Spiedpalieku brendijus destilē arī licencēti destilātu ražošanas uzņēmumi, kuru produkcija ir aplikta ar nodokļiem. Tomēr šie apjomi ne tuvu nav tik lieli kā vīna un augļu brendiju ražošanā.
Vācijā destilē galvenokārt aromātisko vīnogu šķirņu drabiņas, piemēram, Gewurztraminer, Muskateller, Kerner.
Tāpat destilē arī drabiņas no burgundieša šķirņu vīnogām (baltajām, pelēkajām, vēlajām), arī Chardonnay. Savukārt Riesling ir tradicionāla izvēle Mozeles upes ielejā. Tiek eksperimentēts arī ar tādām šķirnēm kā Sauvignon Blanc, Siegerrebe.
Bādene
Viens no populārākajiem drabiņu destilāta reģioniem. Daudzas vīnogu audzēšanas saimniecības ražo pašas savus tresterbrandus. Interesantas destilētavas atrodas Ortenavā un Kaizerštūlē. Visiecienītākās ir vēlā burgundieša spiedpaliekas, jo tās jau ir fermentējušās un var tikt izmantotas nekavējoties.
Visdārgākais Bādenes tresterbrands nāk no Bodenezera apkaimes. Lai gan šajā apkārtnē tiek destilēti arī skābie ķirši, avenes un plūškoka ogas, vērā ņemama popularitāte ir arī vīnogu izspaidu brendijam – no ļoti mitrām burgundieša vīnogu drabiņām destilētajam tresterbrandam. Šo dzērienu nogatavina mucās divus, trīs vai sešus mēnešus. Destilāts brīnišķīgi smaržo pēc grauzdētiem riekstiem, žāvētiem augļiem un aromātiskām zālītēm.
Frankonija
Trestera tradīcijas Frankonijā neaprobežojas tikai ar destilātiem no vēlajām, pelēkajām un baltajām burgundieša vīnogām. Arī aromātiskās šķirnes un Silvaner tiek izmantotas drabiņu destilāta gatavošanai. Turpretī tradicionālā šķirne Rieslaner tiek izmantota retāk.
Daudzi vīnkopji drabiņas nedestilē katru gadu, bet tikai tad, ja ir pieejams atbilstošs gadagājums un iepriekšējie krājumi ir izpārdoti.
Frankonijā nelielos daudzumos pieejami arī ledusvīna un Trockenbeerenauslese (vīnogas, ko skārusi cēlā puve) spiedpalieku brendiji.
Mozele
Mozeles ielejā drabiņu brendijus ilgu laiku gatavoja vienīgi no Riesling šķirnes vīnogām un bieži vien pārdeva bez nogatavināšanas mucās. Vēlākos gados tirgū parādījās augstvērtīgi, mucās izturēti spiedpalieku brendiji. Daž-
kārt tos iztur līdz pat desmit gadiem.
Pfalca
Lai gan vairākums Pfalcas vīnogu audzētāju nenodarbojas ar brendija ražošanu, tomēr savu vīnogu spiedpaliekas viņi mēdz destilēt paši.
Līdz ar to šos destilātus iespējams atrast no Alzenctāles līdz pat Elzasas robežai.Izcila šķirne šajā ziņā ir Gewurztraminer, kas Dienvidpfalcā dod ļoti spēcīgas, pikantas drabiņas, savukārt Mitelhārtē nereti ražo elegantākus, aromātiskākus brendijus.
Reinhesene
Šajā Vācijas vīnkopības reģionā slavenākā ir tradicionālā vīna darītava Destillerie Gutzler. Tās izveidotājs Gerhards Gutzlers jau kopš 1991. gada ražoja daudzveidīgu drabiņu un vīnogu destilātu klāstu no Chardonnay un Gewurztraminer vīnogām. Tagad destilētavu vada nākamā paaudze – Maikls un Kristīne Gutzleri.
Vīna dārzi aizņem sešpadsmit hektārus vīnogulāju dažādās vietās.
Blīvā stādīšana nodrošina dziļāku sakņu veidošanos un tādējādi palielinātu minerālvielu uzsūkšanos. Šīs destilētavas panākumu atslēga ir augstākā labuma izejvielas, mitras drabiņas, nekādu cukura piedevu. Daļa produkcijas tiek nogatavināta zīdkoka mucās.
Kā baudīt tresteru
Destilētāji uzsver, ka drabiņu destilāts jābauda istabas temperatūrā. Labāk to izbaudīsiet, ja dzērienu ieliesiet smalka stikla liela tilpuma glāzē, – maigi sasilstot jūsu rokās, tas atraisīs visu aromātu daudzveidību.