“Katram no mums ir savs bioloģiskais ritms, un oktobra beigās paredzētā pāreja atpakaļ no vasaras laika, lai arī varbūt minimāli, tomēr ietekmēs daudzus – vismaz, līdz dažās dienās pieradīsim pie jaunā laika. Bieži vien pulksteņa pagriešanas dienā iedzīvotājiem rodas stresa situācijas, piemēram, nepagriežot pulksteni, var gadīties neierasties laikā uz plānoto pasākumu u.tml. No veselības viedokļa lielāku apgrūtinājumu mēs izjustu, ja laiku pagrieztu par piecām vai pat vairāk stundām. Tomēr atsevišķiem cilvēkiem arī stundas pagriešana pirmajās dienās var ietekmēt miega režīmu, jo īpaši mazuļiem. Ja piektā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu pašsajūtu ļoti ietekmē maiņa no vasaras uz ziemas laiku, un vairāk nekā trešdaļa, ka drīzāk ietekmē, tas ir signāls, ka Eiropas Savienības līmenī ir vērts turpināt diskusijas par nepieciešamību divreiz gadā par stundu pagriezt pulksteni,” komentējot aptaujas rezultātus, vērtē “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
To, ka pašsajūtu ļoti ietekmē maiņa no vasaras uz ziemas laiku, pauduši 18% – vairāk vecuma grupās no 30-39 gadiem un seniorus no 60–74 gadiem – vidēji ceturto daļu no šo vecuma grupu respondentiem. Viskrasāk – 28% maiņa no vasaras uz ziemas laiku ietekmē Latgalē dzīvojošos – 28%, bet pārējos reģionos salīdzinoši mazāk – Vidzemē 20%, Zemgalē 18%, Pierīgā 17%, Rīgā 16% un Kurzemē 15%.
Savukārt 38% uz jautājumu, cik lielā mērā maiņa no vasaras uz ziemas laiku ietekmē viņu pašsajūtu, snieguši atbildi, ka viņus tā drīzāk ietekmē – 41% sievietes un 34% vīriešus, turklāt pusi no Zemgalē dzīvojošajiem.
27% snieguši aptaujā vērtējumu, ka maiņa no vasaras uz ziemas laiku viņu pašsajūtu drīzāk neietekmē un uz pusi mazāk – 13%, ka nemaz neietekmē. Vecuma grupā no 40–49 gadiem visvairāk – 31% ir to, kurus maiņa no vasaras uz ziemas laiku drīzāk neietekmē, kā arī šādi domā trešā daļa no Kurzemē, Pierīgā un Rīgā aptaujātajiem, citviet mazāk.
18% aptaujāto vīriešu nemaz neietekmē maiņa no vasaras uz ziemas laiku, bet starp sievietēm tikai 8% ir pārliecība, ka pulksteņa pagriešana rudenī un pavasarī nekādi neatsaucas uz viņu pašsajūtu. Tāpat domā 10% Latvijas jauniešu vecumā no 18–29 gadiem, 12% senioru no 60–74 gadiem, 13% iedzīvotāju vecumā no 30–49 gadiem, bet visvairāk – 17% vecumā no 50–59 gadiem. 7% no Kurzemē dzīvojošajiem aptaujātajiem atklāj, ka viņus nemaz neietekmē maiņa no vasaras uz ziemas laiku, pārējos reģionos šādu respondentu ir nedaudz vairāk. Aptaujā 4% norādījuši, ka viņiem ir grūti pateikt vai maiņa no vasaras uz ziemas laiku ietekmē viņu pašsajūtu.
2023. gada 29. oktobrī plkst. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā, vēstīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada septembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz pieciem jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.