Kopš septembra vidus Rīgā, Kauguru ielā 10, sākusi darboties kaķu māja Kaķa sirds, lai palīdzētu nelaimē vai bez pajumtes un aprūpes palikušiem dzīvniekiem. 15 murrātāji šeit jau gaida adoptētājus un ziņkārīgi apsveicinās arī ar Dienu, kad ierodamies iepazīties ar jauno kaķu māju, tās komandu un iemītniekiem. Kaķa sirds tapusi, sadarbojoties kaķu glābšanas brīvprātīgo organizācijai Kaķu palīdzības centrs Remi un LNK Labdarības fondam, un vienā ēkā šeit apvienota gan patversme, gan veterinārā klīnika. "Šis ir tāds nākamais solis mūsu darbībā. Līdz šim cīnījāmies vieni vai kopā ar citām līdzīgām biedrībām, bet šis centrs ļaus palīdzēt jau plašākā mērogā," saka Remi pārstāve Laura Podžuka. Arī LNK Labdarības fondam šis būs ilgstošas sadarbības projekts, kas nebeigsies tikai ar patversmes ēkas renovāciju un labiekārtošanu.
Dabiskā mājas vidē
Kaķu palīdzības centrs Remi patlaban rūpējas kopumā par 130 kaķiem, bet jaunajā patversmē izmitināti 15, kuri apdzīvo pieejamās telpas atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta un Patversmes likuma noteiktajai platībai uz vienu kaķi. Šie kaķi jau ir gatavi doties pie sava īstā cilvēka uz pastāvīgām mājām. Patversmes atklāšanas dienā viņi ir mundri un draudzīgi, taču vēl mazliet apmulsuši, jo Kaķa sirdī mīt tikai nedēļu. "Mums kaķi dzīvos brīvsolī koptelpās, nevis būros, un pēc likuma katram tad vajag 4,5 kvadrātmetrus telpas. Taču ilgtermiņa plāni ir lieli, un vidēja termiņa mērķis ir, ka te dzīvos ap 40–50 kaķu," atklāj Laura. Arī Remi centra vadītāja Ksenija Jakovļeva skaidro citādo patversmes konceptu: "Kaķi šeit var skriet, lēkāt. Ko grib, to dara. Arī cilvēks, atnākot ar domu par adopciju, var ar viņiem paspēlēties, pakomunicēt un pavērot kaķus dabiskā mājas vidē. Kaķi ir pieradināti pie visa, kas ir mājas apstākļos – pie tualetes, pie nagu asināmajām skrāpelēm." Arī pie gulēšanas kopā ar cilvēku dīvānā, kad, piemēram, kāds no darbiniekiem paliek patversmē pa nakti.
Remi centrs galvenokārt darbojas ar pieaugušiem un vecāka gadagājuma kaķiem, taču Kaķa sirdī ir arī bērnistaba, kur šobrīd draiskojas pieci kaķēni. Viņi patversmē nonāca kopā ar savu mammu un biedrības aprūpēto kaķu vidējo vecumu samazināja no pieciem, sešiem gadiem uz trim. Tikmēr vecākajam Remi mītošajam mincim ir 15 gadu. Pārsvarā visi kaķi ir vai nu ielas, vai izmesti dzīvnieki. Laura un Ksenija apstiprina nepatīkamo tendenci: mājas zaudē arvien vairāk mājas kaķu – saimnieks tos vairs nevar uzturēt vai arī ir devies mūžībā, bet viņa kaķītis dzīvi turpina uz ielas. Rezultātā pat tādās kaķu kolonijās, kur visi dzīvnieki ir sterilizēti, katru pusgadu atkal un atkal parādās kaķēnu armija – izmesto, nesterilizēto mājas kaķu pēcnācēji. "Visas patversmes ir pārslogotas, nereti cilvēki diemžēl redz tikai tādu izeju, nevēlas cīnīties un redz tikai tādu izeju – atstāj kaķi uz ielas ar cerību, ka kāds viņu pamanīs un palīdzēs," komentē Ksenija, vienlaikus norādot, ka tā ir kaķu glābējiem nesaprotama bezatbildība – izlikt no mājām savu četrkājaino ģimenes locekli.
Tomēr vairāk kļūst arī cilvēku, kuri nelaimē nonākušajiem dzīvniekiem grib palīdzēt. "Ne vienmēr viņi to spēj finansiāli, bet viņi ziņo, paši mēģina dzīvniekus ķert, vest uz patversmi, organizēt glābšanu caur sociālajiem tīkliem. Tas ļauj domāt, ka pasaule gluži neiet uz galu," spriež Laura. Arī Remi pūliņi sociālajos tīklos aktīvi stāstīt par ikvienu centrā nonākušo kaķīti audzē domubiedru pulku. Tiesa, bezsaimnieka kaķu adoptēšana buksē, un jūtams, ka te savu iespaidu atstājis gan pandēmijas laiks, gan karš Ukrainā, kā arī iedzīvotāju ienākumu līmeņa samazināšanās, stabilitātes trūkums un bažas par nākotni. "Bet labi, ka cilvēki vairāk sāk apzināties, ka kaķis nav manta uz gadu vai diviem, bet gan ilgtermiņa saistības. Ceram, ka līdz ar Kaķa sirds atvēršanu apzinīgo un foršo kaķu adoptētāju plūsma mazliet atjaunosies," pauž Laura.
Palīdzēs vai "naviģēs" tālāk
Brīvprātīgo dzīvnieku glābēju darbība ir sarežģīta lieta, jo tā nozīmē arī atkarību no kaķu pagaidu māju, klīniku un stacionāru iespējām, no ziedotāju dāsnuma. Tieši tāpēc LNK Labdarības fonda atbalsts, izveidojot Kaķa sirdi, Remi centram iedevis "mugurkaulu un aizsardzību" – vietu, kur atrasties pastāvīgi un saimniekot pieejamo resursu ietvaros, nebaidoties zaudēt pajumti kaķiem, vērtē Ksenija un Laura.
"Fonda līdzdibinātājs Artjoms Milovs, LNK Industries valdes priekšsēdētājs, pats ir kaķu cilvēks, tie viņam jau vairākus gadus ir sirdslieta. Tā kā ir ļoti daudz kaķu, kas dzīvo uz ielas, likās, ka ir kaut kas jādara lietas labā, jo esošās patversmes nevar uzņemt tik daudz kaķu, cik viņu ir. Nolēmām, ka atvērsim kaķu patversmi. Satikām Kseniju un viņas komandu un sākām sadarboties," par Kaķa sirds iedīgļiem stāsta LNK Labdarības fonda direktore Jūlija Belkina: "Parasti atrodam komandu, kas var īstenot kādu lielu projektu, un tad to līdzfinansējam. Bet šajā gadījumā arī paši bijām ļoti iesaistīti visā procesā, atrodot ēku kaķu mājai, izdomājot, kā visu iekārtot. Sākumā bija plānots, ka šī būs tikai patversme, taču, redzot, ka ļoti liela daļa no tās budžeta aizies veterināro klīniku pakalpojumiem, izlēmām, ka tas nebūs ilgtspējīgi. Vajag arī savu klīniku. Viss projekts aizņēma divus gadus, un te nu mēs esam! Man ir liels prieks, ka viss notiek. Esam pārliecināti, ka Remi centrs ir vislabākā komanda, kas var šo projektu īstenot."
Remi darbība nu kļuvusi plašāka. "Viens virziens joprojām ir online palīdzība – meklējam mājas, pagaidu pajumti vai finanšu līdzekļus tiem kaķiem, kas nonākuši mūsu aprūpē un par kuriem cilvēki pie mums vēršas pēc palīdzības. Otrs – šī jaunā patversmes ēka, kur dzīvos adopcijai pieejamie dzīvnieki. Un trešais, kas mums ir vislielākais ieguvums, ir veterinārā klīnika," saka Laura. Lai gan primāri klīnika domāta kaķiem, nepieciešamības gadījumā un iespēju robežās palīdzēts tiks arī citiem dzīvniekiem. Ja kapacitātes pietrūks, cilvēki, kuri vērsušies pēc palīdzības, tiks "naviģēti" tālāk, kur vēl var meklēt palīdzību. Par spīti tam, ka atrast un piesaistīt labus veterinārārstus ir problemātiski, Kaķa sirds komandā iesaistījušies vairāki vetārsti, lieliski savas jomas speciālisti, kas spēj sniegt gan regulāros terapeitiskos pakalpojumus, gan ķirurģisku palīdzību, kā arī vairāki ārstu asistenti. Klīnika ir mūsdienīgi aprīkota, te ir rentgena kabinets, operāciju zāle, neliels pēcoperāciju stacionārs. "Tāpat Kaķa sirdī strādā vesela rinda "pelēko kardinālu", kas gādā, lai te ikdienā viss ir tīrs, kaķi ir paēduši un jūtas labi, – mūsu kaķu aukles un kopēji, kas ir gan brīvprātīgie, gan algoti darbinieki," stāsta Laura.
Viņa arī norāda, ka klīnikā, vismaz sākuma periodā un cik ļaus iespējas, plānots piedāvāt pakalpojumus ar atlaidi tiem mājdzīvnieku īpašniekiem, kuriem var būt finansiālas grūtības – pensionāriem, mazturīgajiem. "Lai šie cilvēki turpinātu forši dzīvot kopā ar to savu dzīvnieku, viņus mazliet atbalstīsim lolojumdzīvnieku veselības jautājumos. Mums ikdienā jāatrod empātijas, resursu pieejamības un loģiskas emocionalitātes līdzsvars, kas ir viens no izaicinājumiem."
Neesiet vienaldzīgi!
Lielākais izaicinājums jebkurai patversmei Latvijā gan nemainīgi paliek lielais dzīvnieku skaits, kam vajadzīga palīdzība. "Izaicinājums ir arī atbalsts no sabiedrības," papildina Ksenija. "Daudzi īsti nesaprot, cik daudz enerģijas, naudas un laika šis darbs paņem." Brīvprātīgajiem dzīvnieku glābšanas biedrībās kapacitātes ir tik, cik ir, un tas nav emocionāli viegls darbs, jo 70% no tā ir ar smagi slimiem vai cietušiem dzīvniekiem, kuri ir jākopj un kuri arī mirst. "Ja tev tajā brīdī kāds vēl sāk teikt – ko tad jūs te vispār darāt un kāpēc, kas jūs tādi esat –, tad kļūst ļoti bēdīgi. Lielāka tolerance un izpratne no cilvēkiem ļoti būtu vajadzīga," teic Laura.
Remi pārstāves saka paldies visiem, kas jau gadiem atbalsta biedrību, regulāri ziedojot, un arī turpmāk būs ļoti pateicīgas par jebkādu finansiālu vai taustāmu ieguldījumu (kaķu barība, skrāpeles, tualetes smiltis u. tml.). Tāpat viņas aicina dzīvnieku draugus dalīties informācijā soctīklos un citviet par Remi kaķiem, lai viņi pēc iespējas drīzāk atrastu mīļus un atbildīgus saimniekus. "Un trešā lieta, kas mūsu darbu ilgtermiņā padarītu vieglāku – neesiet vienaldzīgi! Neejiet garām, ja redzat, ka nelaimē ir nonācis bezsaimnieka vai saimnieka dzīvnieks vai kāds dara pāri ķepainim," saka Laura.
Ar laiku kaķu māju Kaķa sirds iecerēts izaudzēt par plašāku kaķu "pilsētu", kur būtu iespēja palīdzēt lielākam skaitam minču, arī nodalot dažādas dzīvnieku plūsmas – saslimušos, traumētos u. c. Protams, nav izslēgtas situācijas, kad glābjamo ir vairāk nekā iespēju palīdzēt, un tāpēc var nākties arī atteikt uzņemšanu, pret ko lūgums izturēties ar izpratni un toleranci. Šādos gadījumos Remi komanda iespēju un zināšanu robežās palīdzības lūdzējam ieteiks iespējamos risinājumus.
Bet nākotnei padomā arī jau citi projekti, ieskicē Jūlija no LNK Labdarības fonda. Līdzīgi kā eksistē baby-box cilvēku mazuļiem, kuru vecāki izvēlas no viņiem atteikties, fonds un Remi centrs gatavojas ieviest līdzīgus boksiņus jeb kitty-box arī kaķiem, kur būtu barība, ūdens, siltums. Tos varētu izvietot blakus patversmēm vai vetklīnikām, un cilvēki tajos varētu atstāt bez mājām palikušus kaķus, kam vajadzīga palīdzība, bet par kuriem nereti trūkst padoma, kur vērsties un ko iesākt. Savukārt līdz gada beigām sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti tiks pabeigta jauna dzīvnieku patversme un klīnika Jelgavā.