Suņiem, līdzīgi kā cilvēkiem, mēdz būt savas bailes un fobijas. To iemesli var būt visdažādākie, piemēram, arī kucēna agrīnas socializācijas trūkums vai negatīva, varbūt pat traumatiska suņa pieredze pagātnē. Suns, kuram no kaut kā ir bail, var slēpties, trīcēt, siekaloties, riet; arī destruktīva uzvedība vai agresija pieskaitāma pie baiļu izpausmēm. Tomēr četrkājainā drauga bailes nereti ir tādas, kādas piemīt arī daudziem citiem viņa sugas brāļiem un māsām, un saimnieks var iemācīties tās atpazīt un palīdzēt sunim tās mazināt.
Pērkons, salūts, dakteris
Aprakstot tipiskākās lietas, no kā suņi visbiežāk baidās, portāls Thesprucepets.com pirmo min pērkonu. Bailes no negaisa ir ļoti izplatītas, tiesa, to pakāpe katram sunim var atšķirties. Viens var būt tikai mazliet sabijies – tas izpaužas kā viegla trīcēšana, pieglaustas ausis, ieplestas acis un aste kājstarpē. Savukārt cits suns aiz bailēm negaisa laikā var paniski censties paslēpties, sākt plosīties vai zaudēt kontroli pār vēdera izeju vai urīnpūsli. Suņi, kam bail no pērkona, var baidīties arī no citiem skaļiem un neparedzamiem trokšņiem – uguņošanas, skaļas mūzikas, kravas auto skaņām uz ielas utt. –, taču var būt arī tā, ka tie atšķirībā no negaisa viņus īpaši neuztrauc.
Uguņošana ir vēl viens tipisks suņu baiļu izraisītājs, un dažs labs mājas mīlulis salūta laikā aiz izbīļa var skriet tālu prom, ko kājas nes, zaudēt orientēšanās spēju un attapties nomaldījies.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!