Lopus nedrīkst mocīt, jo tie ir noderīgi?

Ja XVIII gs. Eiropā var uzskatīt par cilvēku atbrīvošanas aizsākumu, tad XIX gs. brīvības un tiesību jēdzienus sāka attiecināt arī uz dzīvniekiem. Kopš XIX gs. vidus tieši Rīga kļuva par vietu, kur attīstījās un no kuras pa visu toreizējo Krievijas impēriju sāka izplatīties no Eiropas atceļojušās dzīvnieku aizsardzības idejas un biedrības. Šai ziņā Rīga kļuva par Baltijas reģiona epicentru, un arī visā Austrumeiropā šī bija visai agrīna pievēršanās dzīvnieku aizsardzības tēmai, raksturo Tallinas Universitātes profesore Ulrike Plata. Viņa līdz ar citiem pētniekiem piedalījās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 2022. gada rudenī rīkotajā starptautiskajā konferencē Dzīvnieki Rīgā: attieksmes maiņa pret dzīvniekiem pilsētvidē vēsturiskā kontekstā. Lai gan, kā konferencē atzina vairāki runātāji, dzīvnieku aizsardzības vēsture Baltijas valstīs vēl ir samērā maz pētīta, arī Babītes vidusskolas vēstures un sociālo zinātņu skolotāja Krista Kristiāna Kristapsone savā pirms dažiem gadiem LU tapušajā bakalaura darbā apliecina – Latvijas teritorijā dzīvnieku aizsardzības jautājumu aktualizēšana no XIX gs. vidus līdz Pirmajam pasaules karam bija ļoti aktīva, mērķtiecīga un labi organizēta.

Dzīvnieki arī jūt un cieš

"Jaunajos laikos, veidojoties modernajai sabiedrībai un mainoties cilvēka skatījumam uz pasauli, mainījās arī attieksme pret dzīvniekiem," stāsta K. K. Kristapsone. Līdz XVIII gs. izteikti dominēja antropocentriskais pasaules uzskats, cilvēku uzlūkojot kā centrālo un svarīgāko Visuma elementu, savukārt dzīvnieki tika vērtēti atkarībā no tā, kā tos var izmantot cilvēks: ēdamie/neēdamie, pieradinātie/mežonīgie, derīgie/nederīgie. Kāpēc XIX gs. sākumā parādījās vēlme gādāt par dzīvnieku aizsardzību un viņu tiesībām – par to pētnieku domas dalās.

Viena versija saistās ar intensīvo urbanizāciju. Arvien vairāk cilvēku pārvācās uz dzīvi pilsētās. Te gan saskare ar dzīvniekiem nebūt nebija mazāka kā laukos – plaši tika izmantoti zirgi, pilsētniekiem bija mājlopi, bija daudz klaiņojošu suņu u. tml. –, tomēr vardarbīga apiešanās ar dzīvniekiem pilsētas kompaktajā vidē bija uzkrītošāka. "Daļa sabiedrības izturas nežēlīgi pret dzīvniekiem, bet otra daļa to pamana," ieskicē K. K. Kristapsone.