Taču ne jau visus zoodārza dzīvniekus redz apmeklētāji. Vienus neredz nekad, citus skolēnu grupas apbrīno tikai mācību nodarbību laikā. Skaidrojums vienkāršs – zoodārzs savu dzīvnieku kolekciju veido mērķtiecīgi, iegādājas plānotus dzīvniekus, vairo tos un rada dzīvei labvēlīgus apstākļus. Taču ir dzīvnieki, kuri zoodārzā nokļūst ne plānoti, ne gaidīti. Dzīvnieku aizsardzības likumā rakstīts, ka zoodārzam jāuzņem Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un policijas iedzīvotājiem konfiscētie dzīvnieki. Tādā veidā kolekcijā nonāk dzīvnieki, kuru turēšana zoodārzā nav plānota un kuriem patiesībā nav nekāda pielietojuma, piemēram, konfiscētie pitoni, nesen melnais leopards un citi.
Jenots nav jenotsuns
Zoodārzā pirms kādiem gadiem intervijas laikā vēroju jenotiņu Jūli, viņa skolēnu mācību nodarbībās amizanti mācīja bērniem mazgāt kabatlakatiņus. Tagad lieliskā stāstnieka Zoodārza atbalsta biedrības vadītāja Ingmāra Līdakas pavadībā izvēlos apmeklēt VIP jeb karantīnas zonu, kur četrus gadus dzīvo Amerikas jenotiņš Ješka. Viņa dzīvesstāsta sākums ir pavisam skumjš. DAP inspektori dzīvnieku konfiscēja 2016. gadā kādā dzīvoklī Rīgā. Ješka, kas dzimis 2013. vai 2014. gadā, bija neveselīgi barots un ļoti resns. Pagāja laiks, kamēr ar diētu un atbilstošu barību izdevās noregulēt viņa vielmaiņu un svaru.
Sastopot Ješku, sāc saprast, kāpēc simpātiskais plēsējiņš Japānā savulaik tika ievests kā mājdzīvnieks un vēlāk tādā pašā "žanrā" izplatījās Amerikā un Eiropā. Taču jenots nekādi nav piemērots mājdzīvnieks ģimenēm. Kaut vai tāpēc, ka jenots tāpat kā pērtiķis nokārtojas jebkurā vietā. Lai cik saprātīgi šie dzīvnieki būtu, tīrību tiem iemācīt nav iespējams. Taču, ja nav tikuma, ir smukums.
Pirmajā mirklī šķiet, ka Ješkiņš savam aizkustinošajam ģīmītim uzvilcis pandēmijas laikam piemērotu melnu masku. Mazā plēsējiņa brūngani pelēcīgo kuplo kažoku varētu apskaust jebkura modes dāma, ja vien pret kažokādu nēsāšanu necīnītos dzīvnieku aizstāvji. Astei kā gredzeni uzvērti – melns, pelēks, melns, pelēks. Austiņas nedaudz noapaļotas, to maliņai balts apmatojums. Druknais Ješkiņš, ieskaitot asti, ap pusmetra garumā vien sanāk.
Vismaz reizi nedēļā jenotpuisis nepacietīgi gaida Ingmāru, kurš no sava piemājas dīķīša atved dzīvās karūsas visai nedēļai. Tās tiek ielaistas jenotiņa mazajā baseiniņā, un komiskais dzīvnieciņš aizrautīgi makarē zivis laukā. Baseins ir obligāta lieta, jo jenota stihija ir ūdens, ne velti viņš brīvā dabā dzīvo pie upītēm, strautiem, ezeriem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 22. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!