Tāpat kā cilvēki, arī baltie stārķi ir ar dažādu raksturu, vēlmēm. Ir tādi, kas vairāk tendēti izpētīt jaunas teritorijas (tas biežāk raksturīgs jauniem putniem), un ir tādi, biežāk starp vecākiem stārķiem, kam vairāk tīk viena, jau pārbaudīta vieta. Tieši tāpat ir grūti atbildēt, kāpēc kāds stārķis izdomā no ziemošanas Āfrikā atgriezties jau tik agrā pavasarī, kad zemi vēl klāj sniegs, kamēr vairākums viņa sugas brāļu un māsu Latvijā ierodas marta beigās – aprīļa sākumā. Taču kopumā Latviju tiešām var saukt par balto stārķu lielvalsti, teic bioloģijas zinātņu doktore Māra Janaus, kas ir arī Balto stārķu ligzdošanas sekmju monitoringa vadītāja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā. Sarunā viņai jautāju, kas jāņem vērā cilvēkiem, kuru māju tuvumā ligzdo baltie stārķi vai kuri to vēlētos. Staltos putnus labprāt uzņemtu 48% Latvijas iedzīvotāju ar atbilstošu īpašumu ārpus pilsētas vai lauku teritorijā, liecina 2021. gada rudenī AS Sadales tīkls veikta socioloģiska aptauja.
Spējuši pielāgoties
Mūsdienās Latvijā ligzdo ļoti daudz balto stārķu. XX gs. 30. gados ligzdojošo svēteļu skaits te bija gandrīz divreiz mazāks. Pēcāk, līdz pat 80. gadiem, tas vēl saruka, savukārt kopš 90. gadu sākuma sākās straujš ligzdojošo putnu skaita palielinājums, stāsta M. Janaus. "Pēdējo reizi, kad bija lielā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, – 2014. gadā – Latvijā jau bija aptuveni 14 000 apdzīvotu ligzdu. Tas ir viens no lielākajiem stārķu ligzdu novietojuma blīvumiem visā šo putnu ligzdošanas areālā. Ir tikai dažas valstis vai valstu reģioni, kur to ir vēl vairāk, piemēram, Lietuvā, atsevišķās Spānijas un Polijas vietās," stāsta bioloģe.
Kāpēc stārķiem pie mums tā patīk? Viens iemesls ir daudzveidīgās pārtikas iespējas. "Absolūti neatbilst patiesībai tas, ka stārķi ir galvenokārt varžu ēdāji.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!