Pieņēmums, ka mūsu četrkājainie mājdzīvnieki nezina, kas ir garlaicība, ir maldi. Tieši garlaikošanās nereti ir pie vainas, kad sunim rodas uzvedības problēmas – viņš grauž visādas mantas, pārlieku uzvelkas, pastaigu laikā raujas uz visām pusēm, viņu ir grūti savākt, norāda kinologs Ivars Lielpēteris, suņu un saimnieku treneris suņu skolā ObiDog. "Protams, ir daudzas nianses, kāpēc tā notiek, taču parasti pamats tam ir tieši garlaicība – sunim ir par maz pastaigu un par maz rotaļu," viņš saka un smejas – suņu skolas bankrotēšot brīdī, kad visi suņu saimnieki ar saviem mīluļiem iešot garās pastaigās un bieži ar viņiem spēlēšoties.
Lai saimnieks nozīmē jautrību
Atšķirībā no savvaļas dzīvniekiem suņi ir radīti, lai klausītu cilvēkam, – ir tikai jāiemācās "nospiest pareizās pogas" un apmierināt suņa vajadzības, starp kurām ir arī izklaides. Spēlējoties suņi mācās divas lietas – aizstāvēt sevi, kad pa jokam cīnās, un medīt, kad ķer kādu mantu. Ja šo suņa vajadzību neapmierina kontrolētā vidē un veidā, suns meklē pats, kur to darīt, un sāk ķert mašīnas, riteņbraucējus u. c., stāsta kinologs.
Kliedēt garlaicību mājdzīvniekiem var palīdzēt viņiem domātas rotaļlietas, un sunim vajag gan tādas, ko viņš var grauzt vienatnē, gan tādas, kas lietojamas kopīgās rotaļās ar saimnieku. I. Lielpēteris atzīstas, ka viņam īsti nepatīk bumbiņu un citu priekšmetu mešana sunim. Lai arī nedaudz un ne visiem, tā var provocēt skriešanu pakaļ arī citiem strauji kustīgiem objektiem – putniem, velosipēdiem u. c. "Tāpēc manas mīļākās spēles ir cīnīšanās. Parasti suņiem vislabāk patīk mantas, kas atgādina medījumu – pa zemi velkamas, mīkstas, ar kažokādas imitāciju, ar elastīgu, gumijotu rokturi, aiz kā saimnieks var turēt. Labas ir arī plīša mantas, auduma vai auklu bizes, kurās suņiem patīk iekosties, īpaši kucēniem, kad viņiem mainās zobi un sāp smaganas," saka eksperts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!